- meža avīze
- 28.8.03 23:45
- Nu baigi jocīgi.
Debesis skaidras, visas zvaigznītes redzamas. Vēja - ne mazākās pūsmiņas. Bet jūra tā krāc, TĀ krāc!
Sākumā i nemaz par jūru nenoturēju, bailīgi līdu laukā pētīt, kas tas par troksni ārprātīgu - tā kā dzelzceļš pēkšņi gar manu māju ietu garām, ar garajiem naftas sastāviem no Ventspils. Bet nekā - jūra! Tai klusumā pēc vētras. Nav vēl aprimusi.
Šaušalīgs troksnis, es jums teikšu. Un ja vēl ņem vērā, ka līdz viņai man te labs kilometrs pa mežu.
Kad atkāpsies, tad būs dzintari.
Rīt vai parīt. - 12 rakstapiebildīšu
- 28.8.03 23:55
-
Uzmaniigi, nesajauc ar fosforu. Vai tu esi maaksliniece?
- piebilst
- 29.8.03 00:07
-
Nu nē, vismaz ne dzintara apstrādātāja:)
- piebilst
- 29.8.03 10:17
-
tomeer radoshs darbs :)
- piebilst
- 29.8.03 10:37
-
Tā laikam to mēdz saukt, bet es to nosaukumu neesmu izdomājusi:)
- piebilst
- 29.8.03 09:08
-
Lepele
jūra jūtas no zvaigznēm, debesīm un vēja pārāk neatkarīga stihija:) sarauc pieri un uzšķauda visiem..
- piebilst
- 29.8.03 09:09
-
Tu apzinies, ka pašlaik dzīvo tādu dzīvi, kuras dēļ es vienbrīd apsvēru pamest savu jauniegūto darbu bankā?
Un ka Tu mani ar šādiem postiem kacini? :P - piebilst
- 29.8.03 09:36
-
Es nezināju, mīļais tarantulz, ka es dzīvoju tādu dzīvi, kādas dēļ, un tā tālāk... Bet es apzinos, ka tieši šobrīd es dzīvoju tādu dzīvi, kas dara mani laimīgu un saskaņā ar sevi, jājā, pat neraugoties uz gaudulīgajiem postiem par vientulību, ar ko domāts parasts vīrieša trūkums, un tomēr reizēm man liekas, ka nekā vairāk man nevajag kā šo lauku māju un pilnīgu vientulību, ar iespēju šad tad aizbraukt uz Rīgu pabaudīt kultūru, ar iespēju šad tad uzņemt ciemos labus draugus un bērnus, ar apziņu, ka man IR mani tuvie cilvēki tur, Rīgā. Nudien, man liekas, kad puika būs izaudzis, es pārvārkšos šurpu.
Un galvenais - es jau arī te nejūtos kā dīkdiene, jo man ir savs darbs, ko darīt.
Bet tā tuvība ar dabu, krāsas un smaržas, un KLUSUMS - tā ir kā terapija.
Es uzcēlos šorīt, māja kārtīga, grīdas tīras (jo esmu viena;), nekādu netīru trauku izlietnē, uzliku kafiju, iekūru virtuves kamīnu un plīti, pārlasīju vakar uzrakstīto, izgāju uz āra hauzīti, ieelpojot rudeni un pavērojot sīļus... ko vairāk var vēlēties?:) - piebilst
- 29.8.03 10:58
-
:)
Es tikko pabiju pie Tevis ciemos....
man patiik!:) - piebilst
- 29.8.03 11:00
-
tu ar mani arii to pashu dari.
- piebilst
- 29.8.03 11:04
-
Klusēt?:)
Kādu brīdi paklusēšu, kāpšu bēniņos strādāt.
Lai gan domas man mežā, pie sēnēm:)))
Mēģinu sevi apmānīt: sak, izksriešu tikai tuvākās takas, ātri ātri... diemžēl pārāk labi sevi pazīstu, atvilktos pēc stundām 3-4, un tad jau no darba vairs nekā... - piebilst
- 29.8.03 11:21
-
nekaadaa, nekaadaa, nekaadaa gadiijumaa nekluseet.
es nezinu kaa taa var buut, bet tu mani.. varbuut es vienkaarshi vareetu saciit ka tu Daudz Noziimee. ljoti.
lai tev ipaarlieku nemulsinaatu :)
domas pie seeneem :) - piebilst
- 29.8.03 11:47
-
Nu jā, tieši tā. Man arī. Ar to vientulības izņēmumu. Pašlaik esmu samīlējies un par vientulību ne runas nevar būt.
- piebilst