- 29.8.03 09:36
-
Es nezināju, mīļais tarantulz, ka es dzīvoju tādu dzīvi, kādas dēļ, un tā tālāk... Bet es apzinos, ka tieši šobrīd es dzīvoju tādu dzīvi, kas dara mani laimīgu un saskaņā ar sevi, jājā, pat neraugoties uz gaudulīgajiem postiem par vientulību, ar ko domāts parasts vīrieša trūkums, un tomēr reizēm man liekas, ka nekā vairāk man nevajag kā šo lauku māju un pilnīgu vientulību, ar iespēju šad tad aizbraukt uz Rīgu pabaudīt kultūru, ar iespēju šad tad uzņemt ciemos labus draugus un bērnus, ar apziņu, ka man IR mani tuvie cilvēki tur, Rīgā. Nudien, man liekas, kad puika būs izaudzis, es pārvārkšos šurpu.
Un galvenais - es jau arī te nejūtos kā dīkdiene, jo man ir savs darbs, ko darīt.
Bet tā tuvība ar dabu, krāsas un smaržas, un KLUSUMS - tā ir kā terapija.
Es uzcēlos šorīt, māja kārtīga, grīdas tīras (jo esmu viena;), nekādu netīru trauku izlietnē, uzliku kafiju, iekūru virtuves kamīnu un plīti, pārlasīju vakar uzrakstīto, izgāju uz āra hauzīti, ieelpojot rudeni un pavērojot sīļus... ko vairāk var vēlēties?:)