- māja un jūs
- 25.8.03 16:31
- Jūs, visi, kas braucat pie manis ciemos, jūs, tie, kurus es mīlu, un tie, kurus es mīlu mazāk, jūs, kuriem es gribētu dāvāt vislabāko, ko spēju - man ir tik ļoti žēl, ka es nevaru jums parādīt savu māju, to māju, kurā jūs esat ciemojušies neskaitāmas reizes, to māju, kuru esat redzējuši, kurā gulējuši, ēduši, dzēruši, klausījušies mūziku, runājuši, priecājušies, dejojuši un skumuši, un citreiz strīdējušies; māju, par kuru jums ir kaut kāds priekšstats, viedoklis, ā,- tur ir forši, jūs sakāt, - un tas nav nekas, tie ir vārdi, kas pilnīgi neko par manu māju nepaska - un nav manos spēkos ko mainīt, lai cik karsti es to vēlētos, tā ir kā burvestība, -jo māja slēpjas no jums, māja pārvēršas jūsu ierašanās brīdī, un tikai tad, kad jūs visi esat prom, kad šeit nav vairs pat jūsu pēdu, bet jūsu aizmirstās mantas ir paslēptas dziļi skapjos, tikai tad tā atkal nomet plīvurus, atver acis, atgūst balsi, ar mani kopā domā un jūt, un klusē, un skatās ārā pati pa saviem logiem, un ir man pateicīga, un mīl mani tā pat kā es viņu, un jo vienāka es šeit esmu, jo labāk es viņu redzu, jo dziļāk izjūtu, jo tuvākas mēs esam: es - mājā, mājā mežā, mežš pie jūras, un viss zem vienas lielas un slepenas, tikai man piederošas debess.
Bet tikko jūs atbrauksiet, viņa paslēpsies atkal svešajiem skatiem. Un es nekad jums to nespēšu uzdāvināt, to, kas man ir.
(Tikai reizi māja nepaslēpās, kad es atvedu šeit vīrieti, kurš vairāk bija es nekā viņš pats - miesīgi un garīgi. Viņš bija noslēpies manī, un māja viņu vienkārši nepamanīja. Liekas, tas bija sen.) - 10 rakstapiebildīšu
- 25.8.03 17:01
-
Tādu neomulīgu sajūtu tas atgādina. Kad pie tevis atnak kāds šķietami labi pazīstams cilvēks, tu viņam priecīgs rādi kaut vai kādu nupat nopirktu grāmatu, bet šim, var redzēt, tas galīgi neinteresē. Vai arī viesības, kas rūpīgi izplānotas, viss sagādāts un saposts, bet tad ierodas viesi, un tu nevari vien sagaidīt, kad tas viss beigsies, kad viņi vāksies ellē ratā un beidzot tu atkal paliksi viens pats, savā mājā. Līdz brīdim, kad liksies, ka arī tā nav diezko lāga.
- piebilst
- 25.8.03 17:10
-
Nē, tas nav gluži tā; vienkārši tās ir kā divas dažādas mājas: tā, kurā es dzīvoju ar savām domām, un tā, kurā uzņemu viesus. Un ar prieku uzņemu, un ļoti gribētu viņiem parādīt to savi īsto māju, to savu sekretu:). Gribētu, lai viņi to izjūt tā pat kā es, lai tā pat iemīl. Bet tas nav iespējams, kaut kādi fizikas likumi pretdarbojas.
Un varbūt tā pat ir ar darbiem, ko radi. Jā. - piebilst
- 25.8.03 17:21
-
Nekad nebiju domājis par to kā par divām mājām. Drīzāk par māju sajūtu mājās. Piemēram, iepriekšējā miteklī tādas nebija vispār. Vai arī tā bija iespējama ļoti sīkās devās. Savukārt tagad tās ir pārpārēm, taču parasti vislabāk patīk būt ar šo sajūtu vienam pašam. Un atgriezties. Bet citiem tā jebkurā gadījumā būs tāda izklaide. Viesības. Ballīte. Just a fun. Kā vakar, kad bija jāskatās Briljanta roka, bet pēc tam jāizsauc taksometrs.
- piebilst
- 25.8.03 17:26
-
Ak, šausmas, kas par vārdu arsenālu - darbi, radīt. Kā pēc ilgas klusēšanas un it kā iejūtīgas uzklausīšanas reiz meitenei teica kāds paziņa - taisni apdirsties var. Nē, es neko neradu. Tikai padzīvo, padzīvo, pietupsties. Un atgriezies mājās :)
- piebilst
- 25.8.03 17:30
-
Nu sorry, aizmrsu, ka tu neko neradi.Tu taču vienkārši... jā, kā to sauc? Aizmirsu.
Bet rupji vārdi man patīk tikai tad, ja tos neadresē man:) - piebilst
- 25.8.03 17:27
-
Labi, māja ir tā pati, bet mājas dvēsele kaut kur noslēpjas, kamēr aizbrauc viesi. Te ir daudz vietu, kur sēpties:)
Un viņi, nabadziņi, dabūt apdzīvot tikai tukšo čaulu.
Bet varbūt (jā, ļoti iespējams), tā ir mana vaina, ka es šo dvēseli neprotu noturēt mājās:) - piebilst
- 25.8.03 17:38
-
Bezvārdis
tāpēc jau tā ir Tava māja, ne viesu nams - un, ja Tev tur ir labi, tad māja mīl Tevi, bet pret pārējiem ir tikai laipna un viesmīlīga...kaut arī tas ir ļoti daudz.
PEpija - piebilst
- 25.8.03 17:28
-
A fizikas likumi tie paši, kas neļauj nokrist debesu Jeruzalemei un notur gaisā ezerus. Jā gan
- piebilst
- 25.8.03 21:59
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
man arii ir.
viena taada Maaja.
bet paaaris mani draugi to burviibu tomeer ir nokjeerushi. un nepaartraukti prasaas ciemos :) - piebilst
- 26.8.03 18:27
-
tu paardevi savu maaju tikliidz iemineejies par taas esamiibu. tagad es esmu bijis tavaa maajaa. un taa nespees no manis pasleepties, jo es tur nekad nebuussu.
- piebilst