* * *

25.8.03 17:01
Tādu neomulīgu sajūtu tas atgādina. Kad pie tevis atnak kāds šķietami labi pazīstams cilvēks, tu viņam priecīgs rādi kaut vai kādu nupat nopirktu grāmatu, bet šim, var redzēt, tas galīgi neinteresē. Vai arī viesības, kas rūpīgi izplānotas, viss sagādāts un saposts, bet tad ierodas viesi, un tu nevari vien sagaidīt, kad tas viss beigsies, kad viņi vāksies ellē ratā un beidzot tu atkal paliksi viens pats, savā mājā. Līdz brīdim, kad liksies, ka arī tā nav diezko lāga.