- 12.9.06 18:14
- ai, neko negribas.
vot, ar šitādu pantiņu Oma mani bērnībā biedēja:
ne strādāt tīk, ne mācīties-
es laikam dzejnieks būšu. - 7 rakstapiebildīšu
- 12.9.06 18:45
-
Mans tēvs savukārt skaitīja -
"Ļoti patīk dzejot man
Laikam būšu dzejnieks gan".
Profesijas gan mēdza mainīties :) - piebilst
- 12.9.06 18:55
-
ne strādāt tīk, ne mācīties -
es laikam dzejnieks būšu,
kam zobos allaž kāsītis (nopūta)
un tā viņš plnderē pa mūžu. - piebilst
- 12.9.06 18:56
-
tb plenderē
- piebilst
- 12.9.06 21:25
-
Es nebūšu, man pat dzeju negribas...
- piebilst
- 12.9.06 21:35
-
nu, dzeja tāds stiepjams jēdziens:)
- piebilst
- 12.9.06 22:08
-
nep, proza - to var stiept, pat vairākus simtus lappušu. Dzeja - vai nu ir, vai nu labāk iet mājās.
- piebilst
- 12.9.06 22:30
-
mans bija:
"Vot tak!" skazal zemļak,
zaplakal i pašol v kolhoz. - piebilst