- 29.7.03 21:31
- Nekas slikts šodien nav noticis, bet bija jau gan jāsaprot, ka tāda debila pacilātība, kāda mani bija pārņēmusi pēdējās dienas, nevarēja vilkties pārāk ilgi.
Vispirms jau zaudēju cīņu ar iepriekšējā poustā minēto iekšējo vides estētikas (bļin, cik smalki... vienkārši - mājas kārtības) prasību, un pusi dienas vājprātīgā karstumā noņēmos ar tīrīšanu/kārtošanu.
Un tad lasīju grāmatu (Majgula Akselsone, Aprīļa Ragana), kaut pie labākās gribas nespēju atbildēt sev uz jautājumu, kāda velna pēc to lasu. Ja nu vienīgi, lai beigās uzzinātu māksloti saknipelētās intrigas atrisinājumu, kurš, starp citu, ir nojaušams jau pašā sākumā, un vispār - tāds iemesls ir pārāk vājš arguments tik nenormāli biezas un neinteresantas grāmatas lasīšanai.
No visa iepriekš minētā nākas secināt, ka esmu vienkārši zaudējusi gribasspēku un ļāvusies trulam garīgam slinkumam. - 6 rakstapiebildīšu
- 29.7.03 22:07
-
:)
uz pirkstgaliem ilgi nevar, tad pienāk pēdas laiks un pēc tam atkal pirkstgalu :)
@ taču aizgāja līdz MT? - piebilst
- 29.7.03 23:07
-
Saņēmu, saņēmu, un tikko uzrakstīju atbildi, bet tieši sūtīšanas brīdī pārtrūka i-neta sakari, un man liekas - tā vēstule neaizgāja? Eh, žēl... gara bija:)
- piebilst
- 29.7.03 23:46
-
to grāmatu es arī varonīgi izlasīju - šķita baltiem diegiem šūta, un līdz manīm īsti neaizgāja, kāpēc vispār kādam bija vajadzība viņu rakstīt.
bet - tā kā man tobrīd bija burtiņāmijas lēkme, es viņu nevarēju nolikt malā, iekams visi burtiņi nebija izlasīti. - piebilst
- 30.7.03 09:45
-
Nu gan dāmas, parasti jau juus abas izskataties tādas cienīgi/prātīgas, bet šitie komentāri par M.Akselsones daiļradi lika man par jums abām nedaudz iesmaidīt...
"pie labākās gribas nespēju atbildēt sev uz jautājumu, kāda velna pēc to lasu"
"šķita baltiem diegiem šūta, un līdz manīm īsti neaizgāja, kāpēc vispār kādam bija vajadzība viņu rakstīt"
:D
Es gan domāju, ka ir garadarbi, kas ir itkā ļoti vienkārši, pat primitīvi, bet ļoti daudziem patīk, vai vismaz ievelk sevī kā akacī (nu kas gan tur sevišķš Vējiem līdzi vai Alķīmiķī). Bet šo grāmatu ģenialitāte slēpjas tur, ka tās saķer cilvēku aiz viņa neapzinātajām vai slēptajām bailēm, ilgām, tieksmītēm. Var jau protams njemt un kraut simbolus un intelektuālas šarādes vezumu vezumos, saņemt kritiķu uzslavas un no tām vien dzīvot visu mūžu. Bet to lai miljoni cilvēku daudzdesmit valstīs izlasītu sarakstīto var panākt vien retais. Gundega Repše piemēram nevar. - piebilst
- 31.7.03 21:26
-
Nu piekrītu Tev gandrīz visā - no "vējiem līdzi" līdz Gundegai Repšei. Bet Akselsone jau ir pilnīgi cita kategorija - tā jau tieši krauj tos "simbolus un šarādes" un ir 100x vairāk repše, kā mičela. Jādomā, Tu neesi to grāmatu (Aprīļa raganu) lasījis.
Tālāk- visu cieņu "Vējiem līdzi" savā žanrā. Super.
Bet "Alķīmiķi" gan es saucu par pavārgrāmatu. Man slinkums te analizēt - kāpēc - bet pie sleep-talking nesen par to bija diskusija, kurā es 100% pievienojos "sleepas-talkingas" viedoklim:) - piebilst
- 1.8.03 09:53
-
esmu gan es "Apriilja raganu" lasiijusi, es nemaz nejauktos iekszaa sarunaa, ja nebuutu. Nu un "Veejiem liidzi" man nekaadas lielas emocijas neizraisiija, szkjiet, ka pat neizlasiiju visu liidz bigaam, tas nebija par manaam baileem un ilgaam, bet par "Apriilja raganu" szobriid domaaju vai neuzdaavinaat to vaarda dienaa savai toposzajai vedeejmaatei.
- piebilst