- 30.7.03 09:45
-
Nu gan dāmas, parasti jau juus abas izskataties tādas cienīgi/prātīgas, bet šitie komentāri par M.Akselsones daiļradi lika man par jums abām nedaudz iesmaidīt...
"pie labākās gribas nespēju atbildēt sev uz jautājumu, kāda velna pēc to lasu"
"šķita baltiem diegiem šūta, un līdz manīm īsti neaizgāja, kāpēc vispār kādam bija vajadzība viņu rakstīt"
:D
Es gan domāju, ka ir garadarbi, kas ir itkā ļoti vienkārši, pat primitīvi, bet ļoti daudziem patīk, vai vismaz ievelk sevī kā akacī (nu kas gan tur sevišķš Vējiem līdzi vai Alķīmiķī). Bet šo grāmatu ģenialitāte slēpjas tur, ka tās saķer cilvēku aiz viņa neapzinātajām vai slēptajām bailēm, ilgām, tieksmītēm. Var jau protams njemt un kraut simbolus un intelektuālas šarādes vezumu vezumos, saņemt kritiķu uzslavas un no tām vien dzīvot visu mūžu. Bet to lai miljoni cilvēku daudzdesmit valstīs izlasītu sarakstīto var panākt vien retais. Gundega Repše piemēram nevar.