- 17.7.06 15:29
- šodien nav kā parasti, kad daudz steidzamu darbu. ir laiks tā kā domāt, ir laiks bakstīties. un tādos apstākļos, likumsakarīgi, man vienmēr iemetas tāda kā nelaimes priekšnojauta vēderā. nekontrolējama. par visu.
- 6 rakstapiebildīšu
- 17.7.06 15:41
-
bet ta ir, ka kada nelaime jau tev prieksa ir tik un ta. kaut kad. un tas nav pesimisms. tikai cik driza, cik tala un cik liela. tadi pilnigi veiksmigi un laimigi cilveki, manuprat, neeksiste.
- piebilst
- 17.7.06 15:45
-
nu protams. un, jo ilgāk esi ticis cauri sveikā, jo potenciāli tuvāk ir kaut kas nelabs. tfu, tfu, tfu.
- piebilst
- 17.7.06 15:49
-
un sliktais jau ari nav bezgaligs
- piebilst
- 17.7.06 15:56
-
Nu vai zini, šitā visu dzīvesprieku var nomaitāt. Tad jau visu laiku jādzīvo nelaimes priekšnojautās :/
Vienīgais labums - pēc šādas loģikas iznāk, ka tad, kad tiešām ir sūdi vagā, var dzīvot laimes priekšnojautās, jo kaut kad tak nelaimei arī ir jābeidzas :) - piebilst
- 17.7.06 17:47
-
tas nav no pārpūles? Tev viņa ir arī tad, kad ir laiks ilgāku laiku?
- piebilst
- 18.7.06 02:36
-
nē, nu nē, tiešām. kad ir ilgāku laiku brīvs, tad pāriet. tā, acīmredzot, kāda tīri fizioloģiski-psiholoģiska reakcija uz "izkrišanu" no drudžainas darbošanās ritma. bet nākamnedēļ es atpūtīšos:)
- piebilst