- 10.5.06 12:05
- Esmu beidzot no tās Prāgas mājās. Prāga pirmā mirklī apbur. Arhitektūra, zaļie dārzi. Tādas lietas. Bet, kad sāc ieskatīties - šausmas.
Ka nu būtu laiks, varētu par tām šausmām uzrakstīt, taču laika, kā parasti, nav.
Nē, pag, mēģināšu tomēr. Tā konspektīvi un bez liekām emocijām.
1. Nenormāli daudz tūristu. Jā, es esmu bijusi daudzās pilsētās, kur tūristu ir vēl vairāk, bet tur kaut kā manāmi arī vietējie iedzīvotāji. Prāgā vietējo it kā nemaz nav, vismaz centrā. Tikai apkalopjošais personāls, un arī starp tiem ir daudz ārzemnieku. Vācu oberi, kanādiešu laivinieki, krievi, kuri tirgo čehu suvenīrus.
2. Visur rindas.
3. Par visu jāmaksā - sākot ar atejām, beidzot ar baznīcām. Pat par McDonalda ateju.
4. Ēdiens ir vai nu ļoti negaršīgs un dārgs vai ļoti garšīgs un superdārgs.
5. Visur šmaucas. Visvairāk taksometru šoferi. Vienai nu mums bija šādas piedzīvojums: nezinot, kur īsti atrodas vieta, kurā jānokļūst, rakstniece paņem taksi. Taksists saka, ka būšot jāmaksā 500 kronas. Kad izrādās, ka meklētā vieta ir turpat ap stūri, rakstniece nokaunina taksistu un nokaulē cenu līdz 300 kronām, kas arī jau ir daudz par daudz tādam gabaliņam. Nākamā dienā viņa atklāj, ka taksists atlikumu viņai izdevis vacajās, nederīgajās kronās - kā rezultātā viņa par braucienu ap stūri ir samaksājusi 700 kronas jeb 17,5 Ls.
6. Visi pārtikas veikali, pat centrā, pie Kārļa tilta, ir kā tālas, bet vēl arvien sāpīgas atmiņas par pēdējiem padomju laika gadiem. Pārtikas bodītēs maize mētājas plauktos blakus cigaretēm, vitrīnās kalst brūni cīsiņi un zils falšais zaķis, smalkmaizītes izskatās lielas un negaršīgas. Augļu un dārzeņu tikpat kā nav. Vispār - neredzēju nevienu normālu pārtikas veikalu.
7. Nav arī normālu apģērbu vai jebkā cita veikalu - ir mazas bodītes (tādas pat centrā kā nomalē), kur skatlogos un arī iekštelpās ir sagrūsts kopā viss - vecmodīgas kleitas, klumzīgi apavi, jocīga veļa, negaumīgi peldkostīmi, turpat arī, piemēram, šādas tādas elektropreces un citi sadzīvē noderīgi priekšmeti. "Lielveikals" astoņpadsmit kvadrāmetros.
8. Saucamajā iepirkšanās rajonā kaut kas līdzīgs mūsu iepirkšanās centriem - ar to atšķirību, ka veikali, pat ja izvietoti 5 stāvos, ir ļoti maziņi (katrā stāvā tāda maza istabiņa), preču sortiments, šķiet, paredzēts skolotāju kongresa dalībniecēm, un, kas interesantākais - cilvēku nav. Tur savas dienas vada tikai pārdevējas, lielākoties pavecas kundzītes. Sajūta - kā Indonēzijā.
9. Cilvēki lielākoties nelaipni. Viesmīļi un viesmīles staigā pusaizmiguši. Var jau pieņemt, ka viņiem tie tūristi ir līdz kaklam un tā, bet - no kā gan viņi pārtiktu, ja to nebūtu?
Nē, protams, tie cilvēki, ar kuriem mums bija darīšanas sava brauciena mērķa sakarā, bija ļoti jauki un pilsēta, kā jau teicu, ir patiešām skaista. Un es varētu par šo visu uzrakstīt tā vieglāk, ar humoru (humora netrūka), bet nav iedvesmas.
Vienkārši jocīgi - Prāga mūs it kā nepielaida sev klāt (tas ir visticamākais izskaidrojums manai nepatikai), īsā laikā radot tādu noskaņojumu, ka vispār neko vairs pat negribas redzēt. - 11 rakstapiebildīšu
- 10.5.06 12:40
-
Nuja, Pēterburgā, piemēram, ar to visu rēķinies jau iepriekš, bet no Prāgas tak gaidi, ka būs kā šeit un labāk...
- piebilst
- 10.5.06 13:05
-
Pēterburgā mūs par pieciem latiem vienos naktī tīri labu gabalu pavizināja...ar piezīmi, ka sākotnējās sarunas ar taksistu veica vietējais.
- piebilst
- 10.5.06 15:04
-
Nu ar takšiem jau mēs arī pēc dažiem padomiem galā tikām. Bet es biju domājusi drīzāk ēšanu, veikalus, kopējo gaisotni.
- piebilst
- 10.5.06 12:42
-
proud to be peevish
Hmm, paldies, ka nostiprini manī pārliecību, ka negribu nekur braukt ;)
- piebilst
- 10.5.06 12:49
-
Izklausās jau baisi...
Bet par Indonēziju riktīgi smiekli uznāca :) - piebilst
- 10.5.06 12:52
-
man gan no prāgas atmiņā palikusi vecpilsēta, kurā par brīnumu ir sasodīti viegli orientēties, foršie tirdziņi (gan amatnieku vecpilsētas centrā), gan krāmu un pārtikas nedaudz nostāk, arī par pārtikas veikaliem nevarētu sūdzēties - atceros tādu lielu, pašā centrā un pazemē, tur bija visādas interesantas lietiņas, kādas šeit joprojām tikai skyaa samekkleet. kaut kaa tas iespaids praataa staav dikti vien saulainaaks
- piebilst
- 10.5.06 12:53
-
Tikai kāda vella pēc, dodoties apskatīt pilsētu, ir jāiet tajos veikalos? ;)
Un arī par ēšanu man nav nekādu sliktu atmiņu, drīzāk otrādi. - piebilst
- 10.5.06 15:06
-
Kāpēc jāiet veikalos? Kaut vai tāpēc, ka nekur citur netiek iekšā! Vai jānopērk, piemēram, ūdens. Bet lupatu veikalos - aiz ziņkārības, protams, un vēl tāpēc, ka nekādu kultūru vairs jau ne acu galā redz;et negribas. Uzrāpies tu, cilvēks, piemēram, uz sv. Vita katedrāli - tur kādi 2000 cilvēki saulē stāv rindā. Uz Kārļa tilta bez apspiestas histērijas vispār nav iespējams uziet - samīs. Kad vajadzēja pāri upei, parasti gājām ar līkumu pa kādu citu tiltu. Baznīcās - kā jau teicu - visur jāmaksā. Ne nu ka man būtu naudas žēl (lai gan, jāatzīst, 12 Ls par žīdu kapu un pāris sinagogu apskati nav lēti) - vienkārši nepatīk man baroks. Par spīti tam, ka nepatīk - dažas tomēr apskatīju, aiz pienākuma. Uzrāpies kalnā uz Petrovskijiem dārziem, cerībā staigāt pa klusu parku un baudīt ziedošos ķiršus, magnolijas un ko tur vēl - a tur atkal desmiti tūkstoši ļaužu... nē, nē.
Par ēšanu - ja brokastis parastā, es uzsveru - ļoti parastā, ielas kafejnīcā (dubultespresso, viena sula, negaršīgs sendvičš) maksā apmēram 8 Ls - piedod, man tās nav patīkamas atmiņas. - piebilst
- 10.5.06 12:58
-
love me like you do
tu varētu sacerēt antireklāmraxtus, pēc šī nudien vairs negribas uz turieni braukt
bet nu negācijas pa lielo, skumji - piebilst
- 10.5.06 13:02
-
es piekrītu. prāgā, redzu jēgu tikai saskarsmē ar vietējiem. nu un vēl pirmo reizi aizbraukt.
- piebilst
- 12.5.06 13:00
-
man kaut kā izdevās dažus vientuļus, foršus, ziedošus stūrīšus atrast, veikali toč briesmīgi, bet alus un ēdiens tai krogu epopejā laikam dēļ kompanjona šķita tā neko.
- piebilst