Klusums

strauji ievelc elpu un sastingsti

tai elpas ievilkšanai ir skaņa, bet nezinu

ahhhh!
vai a-ah!

man ar' bij tāda doma, bet bik muļķīgi izskatās uzrakstīts

O-pa-paa..! ; Uu-la-laa!

E! RE!!! PASKATIEs cik skaista/-ts..bla bla bla!!!

wow/joptvaju/PIZĢEC!

(par to wow es riktīgi kaunos, protams ;))

Ja nop, tad droši vien paklusētu. Pabikstītu tā kautrīgi blakusgājēju (ja tāds būtu) un teiktu "Baigi smukais skats, ne?".
Bet drīzāk jau nepabikstītu, ja būtu ļoti smuki, tad nospriestu, ka viņš pats pamanījis, un paklusētu, lai nebojātu noskaņu

es starp citu baigi reāli varētu pateikt wow

nuja, es arī
bet pēc laba seksa es, piemēram, saku "pizģec", bet iespējams, vnk no puiša noklausījos šī vārda lietojumu šajā kontekstā.

man gan 70% gadījumu pārmāc sentimentalitātes lēkmes :)
pārējiem trīsdesmit varētu derēt :)

labi, būsim godīgi.
pēdējā reizē, ja pareizi atceros, tad es atvēru aizmiglotās ačteles, samirkšķinājos, pasmaidīju un teicu: "EEEJJJ DIIIRST!!"

Kas arī varētu būt ļoti jauks izteiciens pie skaistās ainavas ;)

man wow nav organisks, bet pizģec - mierīgi, tikai tas drusku par garu. tāpēc - bļa

Ak, kungs!

Vēl varbūt būtu vienkārši tāds āāā, bet tā nav īsti skaņa, tikai tāda skaļa ieelpa.

turu ciet elpu, lai neaizpūšās prom, jo viss dievišķais taču ir tik viegls

citreiz vienkārši sāku smaidīt vai arī saku klusu "vāāāāā". tas ir tad, kad esmu viens. kad ir vēl kāds, tad, lai pievērstu uzmanību, saķeru galvu un saku:"bļāāā, tu apskaties uz šito!" un rādu to pašu smaidu.

Nebūtu.

tagad tas būtu man `jēziņ`

Fāāāk, ibāāķ

uz iekšu: uhhh, ffffaa