Iejaucos, jo mani pārprata! Es rakstīju, ka bail ir "nevadīties". "at" bija iespraudums iekavās (lūgtum, ja citēt, tad citēt precīzi).
Man NAV BAIL no nāves kā tādas, ja tā ir vadīšanās rezultāts. Budisti saka, ka nāve vienkārši ir cits apziņas stāvoklis. Bet nevadīšanās ar savu neļaušanu sagatavoties izjauc dienas līdzsvaru. Nāve kļūst par bubuli, ja to iedomājas kā nevadāmu.
Vēlreiz, lūdzu, (es nesapratu)- kāpēc jūs domājat, ka raksta 1) lai sevi izstāstītu 2) lai kāds sadzirdētu 3) lai atbaidītu nāvi?
Man šķiet, uz sevi es šobrīd nevaru attiecināt nevienu no trim. Edz, kā - cilvēku motivācijas ir dažādas (un viņu motivācijas mainās).

A.

Iespraudumu (at) taču lietoji ar kādu nozīmi:) Un es interpretēju tā, kā man patīk:). Šis jau nav zinātnisks darbs, vai ne?:)
Bet uz jautājumu neatbildēšu, jo man sāk likties, ka jāslēdz ārā tā kaste un jāmēģina radīt kas nemirstīgs. Ak jā, un trīs puķu stādi jāiestāda, ko vakar nopirku Ventspils tirgū.
Un kāpēc Tu raksti?:)

Labvēlība ir atbruņojoša. Laikam tāpēc.
A.