* * *

24.6.03 22:42
Nekad tādi Jāņi nav bijuši. Tik negaidīti viegli un gaiši. Un piepildīti. Tik vienkārši un brīvi. Tik pašsaprotami.
Rāmi kā lēzeni viļņi. Un prieks kā putas viļņu galotnēs, tiem krastā veļoties.
Neticēju, ka tā var būt.

Un tagad svētbrīdis. Kad viesi ir projām, un savējie uz pirtiņu aizgājuši. Māja iztīrīta un klusa. Vientulība tik maiga. Atmiņu pilna par siltiem smiekliem un balsīm.
33 raksta piebildīšu

Nekādās auzās!!:)
27.6.03 12:45
Iespraudumu (at) taču lietoji ar kādu nozīmi:) Un es interpretēju tā, kā man patīk:). Šis jau nav zinātnisks darbs, vai ne?:)
Bet uz jautājumu neatbildēšu, jo man sāk likties, ka jāslēdz ārā tā kaste un jāmēģina radīt kas nemirstīgs. Ak jā, un trīs puķu stādi jāiestāda, ko vakar nopirku Ventspils tirgū.
Un kāpēc Tu raksti?:)
piebilst