Esmu pārliecināts, ka vari tādu brīdi atrast.

Ja brīdi pieņemam apmēram pussekundi garu, protams. Kaut kur kaktā.

Jā, teorētiski jau arī tas brīdis, kamēr rakstu Cibā. Un tomēr nē, jo galva tostarp man pilna ar sūdiem.

Tu piederi tad un tur, kur un kad atrodas tavas domas. Nedomā, un tev nebūs jāpieder.

Liecies ka nu mieraa. Kad cilveeks ar veedera aizcieteejumu seezh uz poda, tad vinjsh pieder tikai sevu un veersts tikai uz sevi. Ij adekvaatu situaaciju, ja padomaa, mums dziivee gana daudz.

vai tik tu pārsteidzīgi nepaplašini jēdziena "sevi" izpratni? :)

Vai peec Nagardzhunas maz ko varam veel paplashinaat? :)

bļin, nekas asprātīgāks par anālo atveri prātā nenāk... bet tu jau pats sāki par to ateju!

bet ja nopietni, tad tajā brīdī jau nu gan cilvēks viscaur un vienīgi pieder savam aizcietējumam
tur jau tā problēma - vienmēr atrodam kaut kādus simulakrus, pareizāk sakot, viņu atrod mūs un liek mums viņiem piederēt, riebjas pat uzskaitīt - darbs, māja, ģimene, dzimtene... tikpat labi - ķermenis, veselība, vēders, loceklis, iesnas, aizcietējums... a kad tad par sevi? kad par būtisko?

jā, vot, par būtisko sevī... sūds tak nav manī tas būtiskais (atbilde mūkam)

heiner millers, kaadaa raxtaa "graamata" saka ka savu subjektivitaati masas atguust izbeegot no tehnologiskaas sabass narkotikaas, bet elite- maaxlaa/radiishanaa

visratsja nje mozhet/Faina Ranjevskaja?

skarbi, bet varbūt patiesi
(lai arī rada iespaidu, ka es tev nepatīku)

taisni otraadaak,nekaadu uzbraucienu- vienkaarshi aluuzija par muuks'a aizcietejumu diskursu