gyh, šitajs gan smieklīgi :))) bet es nebrīnos:)

mīlīgi ;)

nu, nebija jau nekāds krievu šansons

nekas jau, bet es jutos kā komēdijas varonis:)

man no šitā vienmēr ir bijis šausmīgi bail. mans telefons, piemēram, slēdzās pats iekšā, ja viņam ir uzlikts modinātājs. tādēļ es dažreiz teātrī un operā izņemu tam bateriju. un, lai arī mans komputātors pats nemēdz mosties, tomēr tas arī ir iespējams (ir taču bijuši gadījumi).

And so it is :))

jā, un dziesma ir skaista. Liftā braucēji varēja samulst.

kādreiz puišeļi skanošus magnetofonus uz pleca nēsāja, tagad ir moderni - skaista mūzika no kompjūtersomas :))

Cik jauki:)))

Tā kādreiz jaunībā vīkendā, klejojot pilsētā, klausījāmies post-industrial gabalus no somā ieriktēta portratīvā. Lai šim mute nekristu ciet, iespiedām tajā pustukšu cigarešu paciņu. Noguruma brīžos pietauvojāmies soliņiem, piemēram, parocīgs bija Dailes teātra skvērs, un, nogurumam augot lielākam, industrial nomainīja Rammstein.

Tie bija labi laiki, jo portratīvā somā varēja turēt tikai portratīvo. Šņabi varēja stiept līdzi pudelē, nebija baiļu, ka policija to varētu atņemt. Bija jāpiesarga tikai cigarešu paciņa.