- Māte
- 2.6.03 23:32
- Varbūt kāds no vīriešiem atbildētu- kā veidojušās jūsu attiecības ar māti? Bērnībā, pusaudža gados, jaunībā? Vai ir kāds, kurš varētu apgalvot, ka māte ir viņa draugs?
Kādā vecumā jūs jutāt nepieciešamību distancēties no mātes? Ja vispār šādu nepieciešamību jutāt.
Ko jūs visvairāk neieredzat savās mātēs?
Ko mīlat?
Un vispār: viss par manu māti...
Ja esat ar mieru, ja gribat. Kaut vai anonīmi... - 23 rakstapiebildīšu
- 2.6.03 23:55
-
Jautaajums "Ko jūs visvairāk neieredzat savās mātēs?" neliekas forshs.
- piebilst
- 3.6.03 08:05
-
Normāls, pavisam normāls.
- piebilst
- 3.6.03 08:53
-
.. nuu, man shkjiet, tas ir gana privaatii.., driizaak taadas apsverti intiimas sarunas veerts.., ne trijos teikumos pasakaams...:))
- piebilst
- 3.6.03 09:08
-
Eh... nu tāpēc jau es teicu, - anonīmi kaut vai. Var jau arī meiliņu atrakstīt...
- piebilst
- 3.6.03 09:29
-
..:).. es nebiistos atklaata texta.., tiaki.., kaa to var meilaa sarakstiit.., taa iisti neatjaushu.., :)), sorry..
- piebilst
- 3.6.03 08:56
-
Šis nebūs tas lābākais veids kā uzzināt, ko par tevi pašu varētu domāt tavs dēls :) Katras attiecības veidojas savādāk.
- piebilst
- 3.6.03 09:10
-
To nu es zinu gan, ka savādāk. Tomēr tas būtu pārdomu vērts materiāls. Bet neizskatās, ka kāds man atbildēs. Un tas arī laikam ir diezgan saprotami.
- piebilst
- 3.6.03 09:18
-
Lai veicas! :))
- piebilst
- Re: Māte
- 3.6.03 09:05
-
Bezvārdis
Ar māti pašlaik īstenība ir labas attiecības. Varbūt tas tāpēc, ka viņa mani ir maz kontrolējusi, ietekmējusi, jo es jau no 14 gadu vecuma dzīvoju atsevišķi no vecākiem. Tieši tāpēc man nav ko neieredzēt viņā. Es viņu mīlu tāpēc, ka viņa ir mani izaudzinājusi un necenšas kontrolēt mani, ļauj man pašam visu izlemt, viņa pasaka savu viedokli, bet viņa to neuzspiež...
Māte - draugs? Nē! Es laikam esmu tāds dīvains cilvēciņš, kurš savu personisko dzīvi nepublisko ģimenē, brīžām draugi par mani zin krietni vien vairāk nekā ģimene...
Nezinu, ko vēl var piebilst, ja nu vienīgi to, ka šī it kā atšķirtība no vecākiem ir krietni vien uzlabojusi attiecības ar viņiem...
Martins - piebilst
- Re: Māte
- 3.6.03 09:13
-
Paldies Tev:) Laikam ar to jāsamierinās, ka vīrietis (dēls) ir tāda aizslēgta lādīte...
- piebilst
- Re: Māte
- 3.6.03 09:18
-
Bezvārdis
Ir tāds stereotips, ka vīriešiem jābūt stipriem, nav jāizrāda savas emocijas, sāpes... Varbūt es negribu, lai "manējie" mani tādu redzētu... Tas ka vīrietis neizrāda savas emocijas, nenozīmē, ka viņam tādu nav!
Martins - piebilst
- Re: Māte
- 3.6.03 10:16
-
principā - jā :) Ir publiskais interfeiss, kas paziņo, ka "viss baigi forši" vai "viss baigi pakaļā", bet to, kas notiek iekšpusē, uzzināt ir grūti. Tas, protams, atkal no cilvēka atkarīgs.
- piebilst
- 3.6.03 09:43
-
M
Varbūt kāds no vīriešiem atbildētu- kā veidojušās jūsu attiecības ar māti? Bērnībā, pusaudža gados, jaunībā?
Visnotalj normaali, manupraat. Taa kaa papuciitis paspeeja noziedeet pirms es to biju speejiigs piefikseet, tad taa arii sanaak, ka maate man bija vieniigais iistais vecaaks. Pateevs neskaitaas.
Attieciibas bija labas- beerniibaa ljoti, pusaudzha gados reizi pa reizei gadiijaas striidi- bet tie bija gana nenoziimiigi. Vispaareejo attieksmi neietekmeejoshi. Un jauniibaa(kas pashlaik ir procesaa)- shkiet, lietas mazliet mainiijushaas- vairaak taada kaa pusliidz pieaugsha cilveeka attieksme no manas puses. Shaadus taadus notikumus par jaunu izveerteeju. Bet attieciibas nav kljuvushas sliktaakas. Varbuut pateicoties tam, ka dziivoju atsevishkji un maati satieku reti.
Vai ir kāds, kurš varētu apgalvot, ka māte ir viņa draugs?
Nee. Maate ir maate. Ar draugiem attieciibas man veidojas savaadaak. Droshi vien, ka maate var buut draugs, bet tas nav mans gadiijums- man vienkaarshi nepatiik publiskot savu dziivi gjimenee bez iipashas vajadziibas.
Kādā vecumā jūs jutāt nepieciešamību distancēties no mātes? Ja vispār šādu nepieciešamību jutāt.
Nejutu vajadziibu distanceeties. Distanceeshanaas notika pati no sevis, jo es neesmu iipashi sabiedrisks vai gjimenes cilveeks. Bet arii visai nosaciiti- ar maati joprojaam varu runaat par visu, ko vien veelos (tas gan nav iipashi daudz).
Ko jūs visvairāk neieredzat savās mātēs?
Neieredzeet nav iistais vaards. Driizaak- ir dazhi kaitinoshi siikumi- kaa jau katram cilveekam. Bet tie visi ir pacieshami. Bez tam- ar maati nedziivoju kopaa, taapeec pat tie netraucee. Neko taatad.
Ko mīlat?
Vinja necentaas par katru cenu vadiit manu dziivi. Es vareeju briivi dariit, gandriiz visu, ko veelos- rezultaats vareetu buut kautkaada atbildiiba par sevi, lietaam, ko daru. Vareetu buut, ka diezgan aatri kljuvu pieaudzis. Bet tas uz lietu neattiecas.
Mana maate bija diezgan piedodosha pret visaam ziepeem, ko es savulaik savaariiju- teiksim taa- vinja pati atcereejaas, ka pati arii bija manaa vecumaa. Jaa, man noteikti ir baigi forshaa mamma.
Tas arii viss. - piebilst
- 3.6.03 09:56
-
:))) tnx
- piebilst
- 3.6.03 11:41
-
ar māti bija ok, kad viņa bija
un ir ok, kad viņas nav
tiek kompensēts savādāk. - piebilst
- 3.6.03 17:04
-
draugs- nē un nekad.
distancēšanās- ap kādiem 14,15, kad katra saruna ārpus sadzīviskās ikdienas kļūva formāla un nevajadzīga. jo lielāka distance jo labākas attiecības.
neieredzu vai nespēju saprast- viņas nespēju pieņemt acīmredzamas lietas (un rīkošanos saskaņā ar tām).
mīlu- to kas bijis. viņa mani iznēsēja, dzemdēja audzināja, baroja, skoloja. cienu. un mīlu.
tā nu bij sanācis ka agri nācās domāt ar savu galvu- atšķirt to kas ir no tā kā to pasniedz (kā katalizators kalpoja vecāku savstarpējie konflikti un to vērtējums). ar gadiem aizvien vairāk satuvinos ar savu tēvu un vairāk attālinos no mātes.
tomēr....šis pārskats nesniedz receptes un neļauj izdarīt secinājumus. es biju tikai viens no 5 bērniem ģimenē un ja būtu citādi, iespējams, manas attiecības būtu pavisam savādākas. ar to pašu māti un ar to pašu mani. - piebilst
- 3.6.03 17:43
-
Jā... piecu bērnu ģimenē visam jābūt citādi.
Bet runāšana ...(kad katra saruna ārpus sadzīviskās ikdienas kļūva formāla un nevajadzīga) - man liekas, jāmēģina saglabāt tieši neformālās sarunas. Par būtiskām lietām, nevis par to, ko ēdīs...?
Man liekas, mērķis varētu būt, lai pieaudzis dēls pakavējas viesos pie mātes ne tāpēc, ka tā pienākas vai aiz žēluma, bet tāpēc, ka viņam ir patīkami un interesanti ar viņu parunāties. Kaut vai par kino:)
Tas gan laikam atkarīgs tikai no tā, cik agri kritīšu vecuma marazmā (pirmās pazīmes jau uzrādās). - piebilst
- 3.6.03 19:12
-
nebūtība
BÄ“rnÄ«bÄ?, pusaudža gados, jaunÄ«bÄ?? Vai ir kÄ?ds, kurÅ? varÄ“tu apgalvot, ka mÄ?te ir viņa draugs?
attieciibas ar maati man bijushas dazhaadas. beerniibaa diezgan stresainas, sasteigtas, briizhiem vienaldziigas. (vinja bija skolotaaja. skolaa vesels bars bernu, maajas ar viens. nevareeja atteikties no pedagoga arii maajaas sadziivee. briizham paar manu galvuu naaca dusmu izvirdumi). ap pusaudzha gadiem attieciibas uzlabojaas. es gaaju vidusskolaa, kas atradaas citaa eekaa nekaa pamatskola, vinja no aktiiva pedagogjiskaa darba paargaaja straadaat ar individuaali apmaacamajiem skolniekiem, papiiru lietaam, stundu izmainjaam, sabiedriskaam lietaam skolaa. vispirms beidza audzinaat klases, tad vadiit stundas. peec vidusskolas beigshanas es paarceelos uz Riigu un saaku studeet. vinja palika skolaa, bet nu vairs darbojas tikai ar paaris skolniekiem paaris reizes nedeeljaa. pret mani vairs maajaas neizturas kaa skolotaaja. pakaapeniski esam stipri satuvinaajushies. starp mums pashreiz ir attaalums 200 km, bet paareejaa zinjaa esam tuvi. satuvinaaties paliidzeeja arii tas, ka vinja dziivo pati savu dziivi un ljauj man dziivot pasham savu. neiejaucas tajaa. es staastu vinjai to, kas, manupraat, uz vinju attiecas, nokluseeju to ko veelos patureet pie sevis. bet taa es riikojos arii pret saviem draugiem. daudz smagaakas attieciibas man ir ar manu teevu. bet tas taa, laikam neattiecas uz teemu.
es varu apgalvot, ka mees ar mammu esam draugi. man shkjiet, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ljaava pakaapeniski mums taa labi sadraudzeeties, bija tas, ka mana maaminja ne tikai pagalvo, ka katram pasham ir jaadziivo savu dziivi un otram tur jaukties iekshaa nevajag, bet arii riikojas peec shii principa. vinjai ir pietiekoshi ilga dziive bijusi, lai buutu paspeejusi daudz iemaaciities un saprast. 65 gadu vecumaa cilveeks zin daudz, pie kam es jau nebiju pirmais beerns. - piebilst
- 3.6.03 19:22
-
Prieks:) Vismaz viens atzīst, ka māte var būt draugs. Tātad ir cerība:)
- piebilst
- 3.6.03 19:35
-
nebūtība
protams, ka ir . tikai jaaatceras, ka draudziibu veido 2 cilveeki, ja abi viens otru respektees viss notiks. ja viens kaut ko neveelas, tad otrs nedriiks piespiest, jo ar varu jau tuvs nekljuust. manu praat draudziibai pamataa ir speeja pienjemt cilveeku taadu kaads vinjsh ir.
man nebija gruutio pienjemt manu mammu taadu kaada vinja ir ar visaam vinjas vaajiibaam un truukumiem, gruutiibas man sagaadaa dazhi citi cilveeki. kopsh mamma paarstaaja buut skolotaaja muusu attieciibas saaka iet kaa pa sviestu. ja mammas ir mammas un arii draugi, tad viss nokaartojas labveeliigi :) - piebilst
- 3.6.03 23:41
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
lielaakajai daljai dzeku ko paziistu attieciibas ar maati ir vienaldziigas, piedod. man pat radies iespaids, ka tas daleeji pieder pie viirishkjiibas apliecinaajuma - attieciibas a la es no tevis neko neprasu neprasi tu neko no manis
vistrakaak ir ar tiem, kas naak no laukiem.aarpraac.
vienam manam draugam (23)attieciibas ar mammu ir loti maigas. kad mees dzeram vinja maajaas viinu, vinjsh vienmeer luudz atstaat drusku vina mammai, bet tas ir driizaak taads dzentlmeniskums kaa pret sievieti, taa es to juutu.
veel viens friends (21) ir, kursh mammai regulaari zvana, lauj vinai kaartot savu somu, kad brauc celojumos, zvana un prasa, ko dzert pret caureju. bet arii tajaa visaa ir poza "es tev LAUJU par mani ruupeeties, lai tev buutu ko dariit". uzticeeties vins neuzticas.
un veel viens ir, kursh iztaisiija pasnaaviibu, un vecaaki pat iedomaaties nespeeja, ka vins ko taadu buutu vareejis.....
kopiespaids: uzticeeties mammai ir neviirishkjiigi. un noteikti visiem (12-16) pienaak laiks, kad ir kauns, ja mamma paaraak ruupeejas un intereseejas par veedera izeju...un brauc liidzi ekskursijaas vai naak pretii uz skolu. puikaam vajag dot briiviibu IZVEELEETIES attieciibas ar mammu, jo agraak taadu dod, jo driizaak izveeleesies. nu bet tas ir tikai no veerojumiem, ne pieredzes, kas gan to viiriesha dabu var saprast. :) - piebilst