- 13.5.03 21:40
- Tā, viss, es vairs nevaru. Vēlos jums atklāt par sevi kaut ko apkaunojošu.
Laiciņu atpakaļ es iegādājos kādu ļoti dārgu lietu. Tādu lietu, kas kas man pilnīgi nebija vajadzīga. Lietu, bez kuras es (un jebkurš normāls, saprātīgs cilvēks) varētu iztikt 100 gadus.
Neprasiet - cik dārgu. Dārgums ir relatīvs jēdziens. Šīs lietas dārdzība stipri pārsniedza to cenu līmeni, kuru es drīkstētu atļauties. Kuru man būtu ētiski atļauties.
Bet tas vēl nav sliktākais. Lieta ir ne tikai dārga un bezjēdzīga. Tā man vispār nepatīk. Tā neatbilst manam stilam. Man ir kauns katru reizi, kad kāds to pamana.
Un tomēr es to nopirku. Neplānoti, vienkārši ejot garām veikalam.
Kāpēc? Es nezinu. Tas bija prāta aptumsuma brīdis. Vai - kā tai sapnī, kurā citi dzēra, bet es pazaudēju filmu.
Protams, nekas tāds nevarētu notikt, ja nebūtu izdomātas kredītkartes. Man būtu bijis jāiet pēc naudas uz māju un jāpurina to ārā no zeķes. Es aptaustītu čaukstošos latus, sajustu to smaržu un sadzirdētu solījumu. Un nāktu pie samaņas.
Tā vietā es iznācu no veikala ar sasodīto lietu. Škietami pasaulē nekas nebija mainījies.
Diemžēl, man nākas šo lietu redzēt katru dienu, lieta neļauj sevi aizmirst. Kopš tās iegādes es vairs nejūtos labi. Es domāju par bada cietējiem un par pieticību. Par grēku. Bet visvairāk es domāju par stulbumu. Reizēm man liekas, ka es varētu atbrīvoties un sevi attaisnot, lietu fiziski iznīcinot. Sadragājot ar papēdi. Noliekot uz dzelzceļa sliedēm, vilcienam nākot. Iemetot no tilta Daugavā. Taču tas nespētu izdzēst atmiņas par manu idiotismu.
Vienu īsu mirkli, varbūt 10 sekundes, man likās, ka esmu atradusi risinājumu. Es nolēmu tieši tādu pašu summu, kādu esmu iztērējusi par kičīgo, pretīgo lietu, ziedot kādam labdarības mēŗkim. Tas notika šodien, uz Ģertrūdes ielas - es sajutos laimīga, es pēkšņi atkal spēju izslieties taisni, elpot dziļi un brīvi. Bet tie bija meli, es kritu vēl zemāk un dziļāk. Mans smerdelīgais, knauzerīgais, praktiskais otrais (vai varbūt pirmais) "es" šķietami vienaldzīgā balstiņā man iečusktēja ausī, ka tādā gadījumā es būšu iztērējusi vēl divreiz vairāk naudas. Šo papīrīšu, kurus taču varētu - varētu? - izlietot arī jēdzīgi. Ka es taču neesmu tik bagāta, lai ziedotu tik daudz...
Un es sapratu, ka, - apkaunojošā kārtā, - es to nedarīšu. Es to nedarīšu! Es nedarīšu.
Es būšu devīga pret draugiem un tuviniekiem, tāda es vienmēr esmu bijusi. Es iedošu ubagam, - es bieži iedodu. Es piedalīšos kādā labdarības akcijā. Bet tā lieta ir kļuvusi savā ziņā nemateriāla, neiznīcināma, nezūdīga, tā pat kā nezudīs manas atmiņas par īso prieka mirkli, kad ieraudzīju ceļu uz atbrīvošanos, taču nenogriezos pa to. - 41 rakstapiebildīšu
- 13.5.03 22:50
-
Nepazīstu nevinu muļķi, kas pirktu. Un vispār - problēma nav naudā bet manī.
- piebilst
- 13.5.03 22:59
-
neviens muļķis varbūt nepirktu, bet, ja mēs visi samestos, varbūt, varētu pa visiem atļauties? (būt muļķi :))
- piebilst
- 13.5.03 23:05
-
Dibini iniciatīvas grupu....
- piebilst
- 13.5.03 22:54
-
ak, cik pazīstamas sajūtas...
es tev neko neiesaku - bet es laikam tavā vietā strausu tēlotu - aizmestu dārgo mantu prom, aizbāztu aiz skapja, atdāvinātu kādam radiniekam, nu jebko izdarītu - lai tikai uz viņu jāskatās nebūtu!
varbūt ir kāds, kurš ko tādu vienmēr ir ļoti vēlējies?
tad viņam to varētu atdāvināt, pie viena gan no mantas tiktu vaļā, gan justos kā labu darbu izdarījusi...
ok, bet tas nu tā.. tikai pārspriedumi.. - piebilst
- 13.5.03 23:04
-
Noteikti kāds būtu starā par šito sūda lietu:) Bet manā paziņu lokā tādu nav:(
- piebilst
- 13.5.03 23:10
-
varbūt tas nozīmē, ka ir pienācis laiks paplašināt savu paziņu loku? ;)
- piebilst
- 13.5.03 23:51
-
sievišķa ziņkāre - kas ir tas dārgais štrunts? :)))
- piebilst
- 13.5.03 23:55
-
Nu neteikšu taču. Ne par ko neatzīšos.
- piebilst
- 14.5.03 00:04
-
žēl gan... varbūt man sagribētos iegādāt to :)
- piebilst
- 14.5.03 00:12
-
Jā, jā... es te jums savu kaunu un negodu atklāju, bet jums ka tik paņirgāties:(....
- piebilst
- 14.5.03 00:22
-
nu, nemaz ar neņirgājos... :(
- piebilst
- 14.5.03 00:14
-
proud to be peevish
Nauda naak un iet (un to es saku kaa pieredzeejis knauzeris :))), bet attieksme pret sevi paliek..
- piebilst
- 14.5.03 00:18
-
Par to jau es runāju, ka nevaru vairs pret sevi ar cieņu attiekties.
- piebilst
- 14.5.03 00:22
-
proud to be peevish
Man liekas, ka nebuutu shii iemesla, atrastos kaads cits..
- piebilst
- 14.5.03 00:24
-
Nē, nē! Vai tad izskatās, ka es sevi necienu un nemīlu?:)
- piebilst
- 14.5.03 00:28
-
proud to be peevish
Nu taads iespaids briizhiem rodas... ;)
- piebilst
- 14.5.03 00:36
-
Hmmzzzz. Iešu gultā un par to padomāšu.
- piebilst
- 14.5.03 00:38
-
proud to be peevish
Labaak par to domaat riit. Negribu ne mazaakaa meeraa justies atbildiigs par tavu iespeejamo bezmiegu :DD
Bet laiks guleet toch iestaajies. Liidz citai dienai :) - piebilst
- 14.5.03 07:23
-
Kendo
A davai ka es piepalīdzēšu... pa draugam... parunāšu ar tevi minūtes desmit, divdesmit... ieskatīšōs acīs... da iz aizmirsīsi visār, ka lietu esi pirkusi... ieraugot, reakcija būs nekāda... būs pilnīgi Po, atdot kādam vai paturēt... Da i galvenais... Tas ko piedāvāju... nav iespējams :) Joks... Ir, ir... tikai - vai Tev to vajag?
- piebilst
- 14.5.03 08:19
-
Nevajag, nevajag, man jau patīk pamocīties.
- piebilst
- 14.5.03 07:32
-
aj, nu.
tu tiešām nepazīsti nevienu būtni, kas no priekiem gar zemi apkristu, saņemot pārāk-dārgu-un-nevajadzīgu dāvanu? tas, protams, liecina tikai to labāko par tavu draugu loku... :)
Bet patiesībā nevaig justies vainīgai par to, kas tev ir un citiem nav un ka tu to kaut kā ne tā izmanto. Tad jau es varētu justies vainīga par to, ka nepietiekami izmantoju savu gana labo vīrieti (un tāda nav ne tuvu visām sievietēm). Un pārdomāt, vai neatdot viņu labdarībai. ;)
Kurš bija tas stoiķis, kuram ļaudis aizrādīja par to, ka pieticības sludinātājam jau tā kā neklātos būt vienam no biezākajiem ļaužiem rajonā - uz ko puisis atbildēja (citāts neprecīzs): "Jā, es esmu bagāts, bet man pofig." - piebilst
- 14.5.03 08:13
-
Dikti labs koments:)
Bet es nejūto vainīga par to, kas man ir un citiem nav, un pat par to, ka es kaut ko "ne tā" izmantoju - tb, ja vien šī izmantošana man sagādā prieku.
Bet šitas sviests~~...
Vienkārši aizdomājos par vecuma marazmu un tā.
Un es reāli gandrīz nemaz neatceros kā es to mēslu nopirku... Aizkrita šīberis un viss. Alcheimera pirmās pazīmes (atceros "Airisu")?
:) - piebilst
- 14.5.03 08:34
-
muļķībs. nekāds ne Alcheimers, vienkārši organisma aizsargreakcija - nebūtu tev aizgājis ciet šitajā sfērā, aizietu kādā citā. Cilvēkam ir nepieciešams laiku pa laikam pārkāpt robežas, pat ja tās ir paša nospraustas.
- piebilst
- 14.5.03 08:53
-
A moš vēl vienkāršāk - varbūt seksuāla neapmierinātība tā izpaužas:D
- piebilst
- 14.5.03 09:08
-
Kendo
Tad mož tevi sexuāli apmierināt?
Vai tiešām Tev Po, ka tev ir a citiem nav... tas tā... garāmskrienot... atmiņas... - piebilst
- 14.5.03 09:10
-
Ai. Visi te mani pazīst labāk, kā es pati:)
Bet seksuāli apmierināt garāmskrienot būtu tiešām augstākā pilotāža. - piebilst
- 14.5.03 11:04
-
Grrr
jā, jā, jā! cik pazīstamas sajūtas.
Vari vienkārši uzskatīt, ka esi iniciēta.
Ir taču tā, ka turpmāk tu (vismaz esi apņēmusies) tā nedarīt?
Tad jau par šo naudu tu esi nopirkusi apziņu, ka tādas lietas tev vairāk pirkt nevajag.
Un apziņa/pieredze nekad nenāk dikti lēti, vai ne?
Uz ko mums atkal jāiedzer! - piebilst
- 14.5.03 12:57
-
Jā, par piredzi katram jāmaksā... tik, cik viņam ir:)
- piebilst
- 14.5.03 11:39
-
koka klucis Konstantīns
Sarīko "nicināma priekšmeta" labdarības izsoli... ;)
- piebilst
- 14.5.03 13:00
-
Kauns... atklāt "plašākām sabiedrības aprindām", pie tam pavisam nevirtuālām, savu stulbumu:)
- piebilst
- 14.5.03 13:38
-
koka klucis Konstantīns
var tak visu "vēsturi" nestāstīt ;)
- piebilst
- 14.5.03 16:20
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
hehe
īsts F* fenomens!
un tie ieteikumi...pastieties tik...karmabanda ir gatavs tevis dēļ par muļķi kļūt, neskatoties uz to, ko viņam nozīmē gudrība.:)
kendo, sexuāli apmierināt, neskatoties uz to, kas redzams userpicā. man liekas, tev ir vienkārši paveicies. un tev vēl nav kauna kļūt nelaimīgai! :)
- piebilst
- 14.5.03 16:27
-
Viss:) Jau nokaunējos:)Un vispār šitā grēksūdze man palīdzēja, varēšu atkal jaunas muļķības darīt:)
- piebilst
- 14.5.03 16:39
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
Arefa, ja tu negavēsi katru dienu, būsi sauss kā lapa...tā kaut kā. :)
- piebilst
- 14.5.03 17:19
-
Man tā intervija ārkārtīgi patika. Tieši šī pareizticīgā pieticība un neiedomājamā tīrība. Un tas viss vēl zinot viņa mūziku. Reti cilvēcīga tāda intervija. Es zinu daudzus, kuri vienkārši nesaprata, par ko es tā jūsmoju. Sak, - vienkārša tāda, nekā taču tur nebija...
Bet tieši tā vienkāršība. - piebilst
- 14.5.03 17:30
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
jā, tas jau ir tas galvenais, kas mani pievelk pareizticībā. bet diemžēl nespēju spert tik dziļu soli ārpus racionālā.
man īpaši patika tas ko viņš par jauniem un veciem cilvēkiem teica. par upē nobružātiem akmeņiem tur kaut kas bija laikam. - piebilst
- 14.5.03 17:41
-
Un kaut kas par "pārāk skaļām asinīm". Nē, jāatrod un jāizlasa... varbūt palīdz. Nu jau es vairs ne par to lietu - man darbā tāda situācija, ka savam lepnumam un spītībai pāri jātiek...
- piebilst
- 15.5.03 19:13
-
Beidzot man raadaas neliela ideja(izlasiiju sho laikam aizvakar): Vienkaarshi atziisti sev ka tu neesi Perfekta un ka vari klluudiities, tas ir cilveeciigi, lielos vaardos runaajot: piedod sev un miili sevi taadu kaada esi!
- piebilst
- 16.5.03 09:51
-
vienkaarshi loco
shie nieki aizmirstaas :)
- piebilst