varen jauki noslēpumains notikums. te ar dedukciju vien nepietiks :))

Nē, te tikai pātari un mācītājs var līdzēt.

Man nemaz negribaas jauko skuku apbeedinaat, bet taas apakshbikses Tev vienkaarshi no bikshu staras izsliideejushas. Jo bikses kopaa ar savaam biksinjaam Tu citvakar biji akuraati novilkusi. Nekaa mistiska... :) Taa gadaas.

Tas gan man neienāca prātā. Bet, jāteic, tās staras man visai šauras. Kas reizēm mēdz būt pat apgrūtinoši. Bet ej nu sazini, ko tu nezini - kā teica mana omīte.

Taapeec jau liidz darbam godam tiki. :)
Bet ja citaadi, tad patieshaam tikai maaciitaajs var liidzeet... :)))

Arlabunakti, putnu bubuli. :)

Tu gan māki sagraut ilūzijas:) Arlabunakti.

Neba tikumi vien muus dara ieveerojamus... :(

Nu es liktu gan uz bikšu staru... vakardienas kopvilcienā nost ar apenēm...
Vai arī uz sajaukto vietu iepriekšējā vakarā... tb neiemeti izlietotās apenes tur, kur parasti, bet somiņa... ja jau maks gadās leduskapī... Vot i šurpu turpu pa kabinetu virzotis un somu uz krēsla metot... būs izgāzušās...
Godīgi sakot apsmējos mazliet...

Negribu baidīt, bet vairāk gan pēc piesauktās providences rokas izskatās.

kas gan tajā gadījumā bailīgs?

Bailīgi tāpēc, ka mistiski - nevēlos tik vienkārši un nepamatoti ļaut skukai zaudēt ilūzijas ar kaut kādu loģiski deduktīvu izskaidrojumu, kādas tur vēl bikšu staras?

ak, skuka, skuka...

Ko tik nevar ar kūša matu sadarīt... Uhuhuhuuu!!!!

beidz par tiem pesteļiem uz nakti!
Bet skaidrs, ar kūša matiem pavirši mētāties nav ieteicams.

Nu, mans minējums nebūtu nemaz vulgārs vai nepiedienīgs.
Man uzreiz acu priekšā ainiņā - vakarējās apakšbiksītes būtsi nevis netīrās veļas grozā iecopējusi, bet pastaipījusi apkārt, tādā pašā aizmāršībā kā līdz tam. Un iecopējusi somā piemēram. Vai kaut vai kabatā. Un tad darbā šamās izkritušas vienkārši.
Es reiz savu šallīti, pašu smukāko pazaudēju tā jocīgi. Izmeklējos, padomāju, ka būšu atstājusi telpās kur man ekonomikas olimpiāde notika. Aizgāju atpakaļ uz to skolu, izmeklējos. Nebija. Un tad atradu šallīti.. savā piedurknē! Viņa vienkārši tik plāniņa un it kā pat rudenim nepiemērota, ka nesajutu ziemas jakā...

Es atkal reiz domāju, ka esmu mežā čurājot pazaudējusi savu zīda indonēziešu lakatu. Atbraucu atpakaļ uz to vietu (tas notika ar auto braucot, pa ceļam no R un V), izmeklējos ar kabatas bateriju, nekā. Bet pēc gada lakats atradās, jādomā - man viņš vispār nebija līdzi bijis tai braucienā. Biju tikai iedomājusies.

nē, nē, nē, tev noteikti tās biksītes jāaiznes tur pat atpakaļ, kur atradi, citādi būs kā somtgadīgās martas dēlam jurim, kurš, arot lauku uzgāja aproci, aiznes uz mājām, sak, līgavai dāvināt, bet jau nākamā naktī caurspīdīga meitene ir klāt un prasa aproci atpakaļ. protams, pusis nav ar pliku roku ņemams un negrib dot šai aproci. bet tad jaunuve sāk viņu mocīt katru nakti, un viņš beigu beigās aiznes ar šai to aproci uz lauku atpakaļ un aprok, kā viņa tam to lūgusi.

tad nu vairs viņa juri vairs nemocīja, bet vēlāk arheologi tam laukam piešķīra valsts nozīmes aizsargājamas vietas statusu, jo tur veci kapi. kopš tā laika to lauku vairs near.

.. nu jā, par apakšbiksēm - vai nu nes atpakaļ tūlīt, vai arī gaidi caurspīdīgo

ja nu caurspīdīgā būsi tu pati? tad iesi pati pie sevis, un pēc tam pati no sevis baidīsies un skatīsies uz rokām pret gaismu, sak, vai tiešām nav caurspīdīgas...

Kļūst arvien bailīgāk, labāk nebūtu jums stāstījusi:)

nu bet skaidrs! vienmēr iet tikai interesantāk un interesantāk, otrādi jau nemēdz būt.

Hmm, cik tad pulkstens?

Pilnīgi nepareizs. Jāpalūkojas pie citiem.

oj patiesi

"kopš tā laika to lauku vairs near." tas kaut kaa smiekliigi kontekstaa izklausiijaas. bet vispaar labs pastaasts.

Es dikti sasmējos!:)