- 18.2.04 16:15
- Izgāju uz aptieku, 50 m turp, 50m atpakaļ, sniegs putina, gaiss tāds tīrs, sapratu - gaisu man vajag, gaisu, vairāk par visu. Tīru, dzidru ziemas gaisu. Smoku nost telpās.
Un atcerējos, kā viņi tur gulēja - diloņslimnieki - Tomasam Mannam gulēja, Remarkam arī, un droši vien vēl daudziem citiem - jo dilonis bija tā modē (vai nāve?) - uz balkoniem, siltos pledos satīti, tālē uz kalniem, ezeriem, eglēm apsnigušām raugoties, cits savām beigām jau pavisam tuvu, cits vēl tuvāk, cits itin kā atveseļojies, un tas dienas ritms valdzinošais, - labs ēdiens, miegs, zāles, miegs, sarunas, pastaigas, miegs uz balkona, un vakari salonā, dejas, neveselīgi sārti vaigi, drudzis, klaviermūzika, un tās kaislības, kaislības izdedzinošās - runā taču, ka tuberkuloze (vai nāve?) tik ļoti visas kaislības saasinot. Un vēl filosofēšana. Un dzeja.
Tikai tā plaušu piepumpēšana ar gaisu, nē, tā man nepatiktu (pneimotoraksija?).
Un asinis uz kabatlakatiņa, ko tu paslēp no citiem, un sausais kāss - nē, nē, ar mani vēl nav tik slikti, ko jūs... asinis burzguļo rīklē.
Un regulārās rentgena apskates: vecais ārsts sirmgalvis šūpo galvu, šūpo, acenes izslauka, bez vajadzības izvelk savu kabatas pulksteni zelta ķēdē, ieskatās kā tavu laiku mērīdams, un tad pasaka. Kaut ko.
Un tie pārējie gaida, gaida - čuksti salonā, baumas kā putni lido, no balkona uz balkonu. Bet pāri un cauri visam dzidrais, dziedinošais, aukstais Šveices kalnu gaiss.
Es eju gulēt. - 12 rakstapiebildīšu
- 18.2.04 16:40
-
es atkal tikko pamodos un negribu ticēt ka manam Tomasam ir tuberkuloze. varbūt tieši ar to atšķiras mostošies no gulēt ejošiem.
- piebilst
- 18.2.04 16:45
-
Man vienmēr ir gribējies nojūgties,nokļūt kādā škaištā sanatorijā vai psihenē,legāli slinkot un būt trakai,taisīt mākslu un, galvenais,lai kāds to sponsorē!:)
- piebilst
- 18.2.04 17:00
-
nu, ja kāds sponsorē, tad jau var arī ne psihenē :)
- piebilst
- 18.2.04 17:02
-
Tas nav tas. Sirdsapziņa, maita, neļaus izbaudīt.
- piebilst
- 18.2.04 17:07
-
Tieši tā.Legāla slinkošana vai drīzāk dzīves baudīšana.
- piebilst
- 18.2.04 18:37
-
nebūtība
eu, moška, tiekamies kādā labā kukū mājā, kaut kur kalnos, kur no logiem pavērtos plašs skats uz ieleju ar nelielu ciematiņu ezera krastā?...
- piebilst
- 18.2.04 19:25
-
varu tikai iztēloties kapēc gribi būt virs citiem visiem..
- piebilst
- 18.2.04 19:30
-
nebūtība
ne jau virs visiem citiem, gribu virs maza ciemata. tā lai var labi redzēt kad kas iziet no mājas, pie kā dodas, kad nāk atpakaļ, ar ko satiekas, kādā kompānijā iet uz ezeru peldēties, makšķērēt etc. tāds neizsmeļams novērojumu avots... turklāt cilvēka daba jau nemainās, visos laikos un vietās vienāda...
- piebilst
- 18.2.04 19:45
-
man jau gan domāt, ka Tu plāno to lidošanas pulciņa veidošanu.
- piebilst
- 18.2.04 23:34
-
Variācija par šo tēmu: tbc slimnieka pēdējās nedēļas pieblīvētā pilsētas dzīvoklī. Februāris.
Istabas vidū mazliet nemierīgi mīņājas jauns praktikants - vairās skatiena, cenšas nemanāmi pasargāt savu ieelpu (neveiksmīgi), runā frāzes par veselīgu uzturu un svaigu gaisu. Tomēr ārējo mieru nezaudē un domā par vecumdienām divus kilometrus virs jūras līmeņa.
No blakus dzīvokļa skan raudas, gulta un dzīvoklis piesūkušies ar skābu kāpostu un beigu aromātu.
Sārti vaigi - ievelkam ķeksīti: IR, kaislības - protams, IR (slimnieks atceras pagājušo vasaru - nelielu romantisku svētdienu sēriju ārpus pilsētas robežās, atmiņas ir spilgtas un smalki izzīmētas, jo citu vienkārši nav).
Slimnieks ar baudu ļaujas murgainajam drudža miegam. Sapnī viņš ir moderns un dzīvo Šveicē. - piebilst