- 12.2.04 08:55
- Auksts. Cūkassunim salst kājas. Cibric, cibric - ārā. Cibric, cibric - iekšā. Un lieta darīta.
Bet man izgāšnakt piemetās šķaudāmā liga - kā manam tēvam, kad viņš ir iedzēris. Bet es nedzeru. (Viņš arī, jau kur tos gadus, jo viņam ir diabēts un švaka sirds, un vispār nekāds dzērājs nekad nav bijis). Un es tik šķaudīju, šķaudīju, šķaudīju, no 12 naktī līdz kādiem 1 naktī, un deguns tecēja kā sabojājies krāns. Nošķaudīju vienu manuskriptu pilnīgi slapju.
Tā škaudāmā liga man piemetās, ēdot "Svaigo sieru".
Domāju, kam ar ko sakars, un no kā īsti man ir alerģija. - 7 rakstapiebildīšu
- 12.2.04 09:00
-
Turēt sierus tālāk no manuskriptiem! Ko tad tu nodosi tur, kur cienījami cilvēki nodod savus manuskriptus? Ko teiks Rimants Ceplis?
- piebilst
- 12.2.04 09:03
-
Tas nebija mans manuskripts, diemžēl.
- piebilst
- 12.2.04 09:24
-
Vēl jo trakāk. Tev jau nemaz nevar uzticēt citu godājamu cilvēku manuskriptus ;)
- piebilst
- 12.2.04 09:26
-
Ja jau manuskripti nedeg, tad puņķos tie arī nešķīst. Tā es domāju. Īpaši mūsdienās, kad viss ir vados, un izdrukājams neierobežotu skaitu reižu.
- piebilst
- 12.2.04 09:44
-
Lāzerizdruka puņķos nešķīst :)
- piebilst
- 12.2.04 11:04
-
toties vadi gan. īpaši tie, kas zem klaviatūras
- piebilst
- 12.2.04 15:26
-
Tu kā mana māsa, kad viņai piemetās alerģija no kaut kā.. nu gluži kā dzērājs kurš šķauda ~ 20x pēc kārtas... smieklīgi.. bet ne tam kas šķauda...
- piebilst