ja vien nav jau par veelu, es Tev atbildeeju par seeneem - teemaa par sapni par cibinju:)

bez riita kafijas galva niid - pat ne saap, bet tieshi - niid. Peec tam visu dienu var mieriigi bez kafijas iztikt, bet ikriita kafijas kruze kaa rituaals, kaa neatnejmama dienas sastaavdalja - lai pamostos pati un pamodinaatu asinsspiedienu.

laimīga tu esi, ka nedzer... ak, kaut es arī nebūtu dzēris "eti četirnadcatj butilok piva"...

Jā. Es vakar arī par to domāju. Ja tas notiktu pirms divarpus gadiem, - būtu piedzērusies līdz nemaņai, šodien būtu viss tas pats sliktums plus briesmīgas fiziskas un morālas paģiras. Darbanespēja. Un tā tālāk. Nu, tu jau zini:)

šodien tiešām ir īstais rudens - koki, tie koki! šķiet, pa nakti krāsu mainījuši. smuki.

Man no rīta ārā valdīja Gaiss Dīvainais... Likās, ka tas saprot, ka jābūt vēsam, bet iekšēji nevar ar to samierināties un tāpēc atdod patīkamu siltumu manai sejai... kā cilvēks...

tā ir harmonija - rudens iekšā, rudens ārā. mūža novakare. vēl tikai pēdējais kadrs, kurā tu izzūdi zeltlapu miglā:P

Kafija ... Mana dienas sākas ar kafiju un vienu kārtīgu cigaretes dūmu ... Tās ir vienīgais (visbiežāk) brīdis, kad varu atvēlēt laiku sev, sakārtot savas domas ... kafija ... melna, rūgta, mūžīga ...
Jā, ir rudens. Vakar ejot mājās pievērsu uzmanību bērzam - sāk dzeltēt no apakšas! Jocīgi ... zivs taču pūst no galvas:)

Ja beerzi saak dzelteet no apakshas, buushot maiga ziema, veesta "tautas garamantas".
Maiga, ne barga.
Ar ko arii visus apsveicu...