- paciņas
- 7.12.09 21:15
- Gudroju, kā noorganizēt Ziemsvētku pasākumu darbinieku bērniem, un atcerējos savus pirmos un arī pēdojos vecāku darba kolektīva Ziems... nē, Svētku Eglīti. Ar Ģedmorozu un Sņeguročku. Laikam tas bija Zasulauka Manufaktūrā, bet īsti droša es neesmu. Par "paciņām" nerunāsim - ja tur bija 2 bārkšainās konfektes un 4 mandarīni, tad tā jau bija ļoti ļoti laba paciņa. Kāds vispār atceras, ko lika tajās paciņās 60-os gados? Bet citādi - spilgtā un šausminošā atmiņā no pasākuma man palicis tikai briesmīgs troksnis, gaisma un karstums, un ļoti daudz nejauku krievu puiku. Tas, ka es jau teju no šūpuļa runāju krieviski, neko nepalīdzēja, drīzāk otrādi - jo es sapratu, ko viņi par mani saka. Un es biju kautrīgs un bailīgs bērns. Tur bija tāds karuselis, kādus latviešu literatūras klasikā stiprināja uz dīķa ledus (apļa rādiuss ar kamaniņām) - tikai kamaniņas, protams, skrēja pa gaisu. Un tie krievu puikas mani tik briesmīgi sagrieza, ka es pēc tam vēmu. Nezinu, kur mamma pa to laiku bija palikusi, droši vien izgājusi uzpīpēt. No tā laika es uz Eglītēm vairs negāju, arodbiedrības paciņas vecāki man nesa mājās, un tad paši analizēja un kritizēja paciņu saturu.
- 38 rakstapiebildīšu
- 7.12.09 21:40
-
Asiize
80.gadu paciņas nebija diez ko bagātākas, ja nu vienīgi vēl saujiņa Staburadzes apaļo piparkūku, kuras, manuprāt, mierīgi varētu pievienot Latvijas Kultūras kanona dizaina sadaļai.
- piebilst
- 7.12.09 21:51
-
Jā starp citu (par kanonu) - tās joprojām ir īstākās no visām piprakūkām, vismaz man
- piebilst
- 7.12.09 22:00
-
Nu nē, man gan tās nekad nav garšojušas. Tāpat kā man nepatīk piparkūkas ar glazūru. Mēs vienmēr cepām savas piparkūkas, un tās bija:
1. plānas un kraukšķīgas
2. maziņas un dažādu formu (zvaigznītes, mēnestiņi, saulītes, enģelīši, jēriņi, cūciņas, zirdziņi, eglītes, komētas...)
3. spīdīgas (pārklāj ar sakultu olu pirms cepšanas)
4. rotātas ar riekstiem, mandelēm, rozīnēm, apelsīnu cukātiem
Un tādas tās ir vēl arvien! - piebilst
- 7.12.09 22:15
-
Asiize
man tie vienkārši ir divi atšķirīgi ēdieni - kā šprotmaizītes un laša fileja. abi garšīgi.
gadiem cepām superplānās kraukšķīgās garšīgās no omes paštaisītās mīklas, kuras recepte diemžēl nomira līdz ar viņu pašu.
staburadzes apaļajām ir kaut kāds 80.-90.gadu urbānais šarms - uz biroju tumbačkām groziņos, formālās ciemosiešanās, bērnu eglītēs. - piebilst
- 7.12.09 21:40
-
unpy
Šie pasākumi nevienam tā īsti nepatika. Un tad nu izriktējās, kā mācēja. Ar šausmām atceros, kā man vajadzēja vadāt 8 gadus jaunāko brāli pa visu kaut kādu n arodbiedrību rīkotajiem pasākumiem(tur bija kaut kā tā, ka arī vecvecāki varēja pieteikt bērnus, bija arī variants, ka kāds no vecākiem ir vairāku arodbiedrību un sporta apvienību biedrs). Līdz šim brīdim gadu mijas pasākumi asociējas ar bezgalīgu pasaulīgā kauna sajūtu, kas jācieš Pienākuma Pēc. Pret ko vai par ko, nav skaidrs.
- piebilst
- 7.12.09 21:42
-
Jēziņ, man no 80. gadu eglītēm ir labākas, mīļākas atmiņas. Un tās bārkšainās konfektes - tā BIJA manta!
- piebilst
- 7.12.09 21:44
-
+1
- piebilst
- 7.12.09 22:02
-
Nu nejauciet 80-os ar 60ajiem un Rakstnieku Savienības pasākumus ar tekstilrūonīcu, labi?:)Astoņdsmitajos es jau vedu pati savu bērnu uz eglītēm, un tās tiešām nemaz nebija tik ļaunas. Piemēram, tai pašā Rakstnieku Savienībā.
- piebilst
- 7.12.09 22:11
-
tad jau man septiņdesmito pirmajā pusē bija pats labums - paciņu saturu inspicēja tikai paši bērni. pie mums slampes bērnudārzā saturs bija normāls, daudzveidīgs un nekādu stikleņu. kas interesanti, konfekšu, ir sevišķi bārkšaino, iekšējais saturs gan bija dīvains. ne slikts, bet tāds kā nācis no tāliem, noslēpumainiem aizlaikiem.
- piebilst
- 7.12.09 22:17
-
Bet kurš tad ēda bārkšainās konfektes!? Tās iekāra mājas eglītē, kur tās rēgojās starp citām mantiņām kā tādi citplanētieši-papagaiļi, un tikai pēc Zvaigznes dienas tina vaļā (varbūt. ja nepaglabāja citam gadam).
- piebilst
- 7.12.09 22:20
-
Vot, neatceros, bet ņemot vērā manu apetīti, stipri šaubos, ka kādu konfekti izdevās izraut man no apaļajām rociņām līdz Zvaigznes dienai... Uz konfektēm (un vispār uz visu ēdamu) biju kā buldogs.
Nē, man tomēr liekas, ka manējās tika noēstas uzreiz. - piebilst
- 7.12.09 22:26
-
Zuzanna
Kad biju mazāka un man saldumi negaršoja, tad tā arī bija - kā iekāra eglītē tā bārkšķainās konfektes, tā arī līdz eglītes novākšanai tās tur stāvēja. Bet kad piedzima māsa, tad bieži bārķšķainās konfektes tika uzmanīgi attaisītas un to vietā tik pat uzmanīgi ietīta kāda cita, pēc formas līdzīga konfekte. :)
- piebilst
- 7.12.09 22:30
-
Jā, tiesa - kaut ko tādu arī es atceros. Tās feikās konfektes tomēr izskatījās drusku tādas kā iebuktētas.
- piebilst
- 7.12.09 22:34
-
āāā, bārkšainās taisīju vaļā pirmās - tik eksotiskā iesaiņojumā noteikti bija jābūt atbilstošam saturam. no citām manā laikā topā bija trīs lācīši un trifeles.
- piebilst
- 7.12.09 22:37
-
Jā, lācīši un trifeles, pareizi!
- piebilst
- 7.12.09 22:46
-
tas pirmais ešelons. pēc tam nāca cilindriskie batoniņi buratino. toreiz tie vēl nebija tik skāņi.
- piebilst
- 7.12.09 22:48
-
Ak Dievs, kā es tos batoniņus varēju aizmirst!
- piebilst
- 7.12.09 22:21
-
bet vispār - runas par satura inspicēšanu man neliekas nekādas labās - vai ta nu bērni tajos laikos bija tik izlutināti ar labumiem un gudri salīdzināt, un vecāki tik negudri, lai bērnu klātbūtnē apspriestu tik piezemētus sīkumus.
- piebilst
- 7.12.09 22:23
-
piedod, tas nebija domāts personiski, ja nu kas.
- piebilst
- 7.12.09 22:26
-
Nav ko atvainoties - bet, jā, protams! Izlutināts vai neizlutināts - bet garšīgāka tak Serenāde kā kaut kāda pusizkususi karamele! Un vecāki tiešām nemaz nekautrējās apspriest, ko kura arodbiedrība vai darba vieta ielikusi. Nu labi, ne jau nu tā, ka izbērtu uz galda un skaitītu:) Bet papētīja, papēt'oja, un izteica vērtējumu, kā bez tā.
- piebilst
- 7.12.09 22:31
-
uģi, kāds tu esi materiālists.. :) nē, nu mēs arī skatījāmies, kas iekšā, bet salīdzinājām nevis ar pagājušo gadu, bet savstarpēji. gadījās, ka bija nelielas atšķirības :)
- piebilst
- 7.12.09 22:35
-
Nu vsipār jau vairāk savstarpēji, protams, bet atceros, ka arī gadu no gada tikai apjaustas kaut kādas izmaiņas. Tā pa lielam.
- piebilst
- 7.12.09 22:35
-
salīdzinājām un mainījāmies.
- piebilst
- 7.12.09 22:17
-
es nejaucu un nemaz neapšaubu Tevis rakstī'to:)
- piebilst
- 7.12.09 22:02
-
Nosarkstu pa visu seju un atzīstu, ka es esmu vecākais bērns ģimenē. Veda mamma vai tētis.
Nu, vienīgi viņi bija zinātnieki, varbūt zinātnieku eglītēs bija mazliet labāk... - piebilst
- 7.12.09 22:04
-
Vo-vo. Zinātnieku eglīte.... Salīdzināji.
- piebilst
- 7.12.09 22:10
-
Kas nu bija, ar to salīdzināju!!!!
Bāc, kā sagribējās atrast bildi ar maziņu manu tētim uz ceļa tai pašā eglītē. Bet tētis tāds bārdains, džemperī, kā Hemingvejs, un šausmīgi skaists, kā Alēns Delons. - piebilst
- 7.12.09 22:18
-
Man brīžiem ar liekas, ka bija...
- piebilst
- 7.12.09 21:47
-
astoņdesmitajos gados pakiņās lika vēl iekšā tās drausmīgās krievu gumijas mantiņas a ļa sunītis vai lācītis. nenormāli patika! Un tās egles, kur par princesēm uun prinčiem jātaisās, mammas un krustmātes peņuārus iepriekšējā naktī īsināja un fabrikas elektriķis no misiņa plāksnes izlocīja īstenu kronīti ar visiem tiem spicajiem zariņiem. nu vispār mmmmm
- piebilst
- 7.12.09 21:47
-
Zuzanna
Tu droši vien gribi savu darbinieku mazajiem kaut ko jauku un sirnsīgu. Mūsu uzņēmumā pēdējos gados bērni ar vecākiem iet uz kādu no Z-svētku programmām - vecākiem tā diena brīva un bērniem prieks. Parasti tas ir cirkā vai kaut kādā VEF Kultūras pilī. Ir jau visādi "rūķu uzņēmumi", kuri atbrauc un uz vietas izklaidē mazos.
Bet no savas bērnības es atceros, ka bija diezgan jautri būt teju vienīgajam latviski runājošajam bērnam vecāku darba vietas eglītēs. Bet bērni un jautrības bija daudz - gan Sala vecis, gan rotaļas, putniņdeja un paciņas. Man laikam bija veicies, jo man vienmēr bija bārkšķainās konfektes. Bet gadu no gada arī mani vecāki inspicēja paciņu saturu. - piebilst
- 7.12.09 21:55
-
oj, inspicēt paciņu saturu bija obligāta sastāvdaļa
- piebilst
- 7.12.09 22:02
-
Vai ne? Treknie gadi un liesie gadi.
- piebilst
- 7.12.09 22:48
-
Bija tas gods apmeklēt Rakstnieku Savienības eglītes, Arhitektu Savienības eglītes un arī Medicīnas institūta eglītes. RS un AS noteikti bija labākas un, cik atceros, parasti tika apmeklēta 1-2 no tām ;) Pavisam noteikti visas bija "latviskā garā" ieturētas. Atceros, ka RS pasākumā piedalījos vēl mazpadsmit gados un bija interesanti - kaut kāds brauciens ar autobusu, ja nemaldos, uz Līgatnes dabas parku, putnus klausīties.. vai kaut kā tā.
- piebilst
- 7.12.09 22:48
-
un, jā, runa ir par astoņdesmito vidu-beigām
- piebilst
- 8.12.09 07:58
-
zazazelle
jaa, briesmiigas visas taas egliites un varbuut taapeec man arii nepatiik kristmasi. jo tur vienmeer ir bailju faktors - man joprojaam ir bail gan no dediem moroziem, gan santa klausiem, gan visaadaam tur sveshaam tanteem, kas iesaista rotalaas (parasti, tur cilaa tevi uz augshu), un no pacinjaam man intereseea ja nu vieniigi taas piemineetaas baarkstis-kaa vinjas taisa. jo konfektes parasti bija tas, ni kuraam man slikti palika - banaanu vai ananaasu taadas saldas.
nu a muusdienaas taas korporatiivaas egliites ir veel briesmiigaakas par visu.
sapnoju, lai zsv buutu tikai klusi gjimenes sveetki, kur sveshajiem ieeja liegta - piebilst
- 8.12.09 11:13
-
man ir pirmo lielo bēdu atmiņas par eglīti Skolotāju namā, jo klāt pie salatēta aprunāties aci pret aci un kaut ko noskaitīt tika tikai daži, un es, kas zināja tik labus pantiņus, netiku, dabūju tikai parasto paciņu, un tik nenormāli raudāju, ka mamma aizgāja un sarunāja ar salatēti, ka viņš aprunājas ar mani arī, atceros, kā glaudīju bārdu.
- piebilst