- 28.10.09 20:57
- Vēl es šodien gribēju pateikt, ka esmu no tās darbaholiķu sugas, kas nespēj aiziet pačurāt visu dienu.
- 16 rakstapiebildīšu
- 28.10.09 21:02
-
es ceru, tu zini, cik ļoti kaitīgi tas ir
- piebilst
- 28.10.09 21:05
-
Laikam nezinu gan. Nieres, škiet, man ir vienīgais orgāns, kurš pagaidām nesūdzas par dzīvi.
- piebilst
- 28.10.09 21:12
-
tas ir kaitīgi nevis nierēm, bet urīpūslim. nemaz nerunājot par to, ka ar laiku var parādīties nesaturēšana, var sākties vai biežāk atgadīties dažādas "sieviešu" problēmas. nē, nopietni. nedari tā.
- piebilst
- 28.10.09 21:17
-
Nu, jā. Bet tas ir baigais ieradums man - ciesties.
- piebilst
- 28.10.09 21:05
-
Pie tam tā man bijis visu dzīvi.
- piebilst
- 28.10.09 21:05
-
uz visu dienu
- piebilst
- 28.10.09 21:17
-
Paklau, manai kolēģei ir šitas pats, un tāpēc es varu skaidri pateikt, ka nepačurājis cilvēks NAV strādātājs. Darbaspējas pēc tualetes apmeklējuma pieaug 100 kārt un momentā. Tie mirkļi ir jāizzog.
- piebilst
- 28.10.09 21:18
-
Jā, pēdējā fāzē iezogas zināma paviršība.
- piebilst
- 28.10.09 21:37
-
pēdējā laikā vienmēr, kad čurāju, atceros gadījumu, kad vēl strādāju ātrajā palīdzībā. toreiz ar migalkām vedām uz slimnīcu kādu vecu, resnu tanti, kurai bija ūdens plaušās un kurai bija iespricēts urīndzinējs, lai izdzītu no viņas to ūdeni laukā. bet urīns nedzinās. feldšere pateica, ka, ja tante tuvākajās minūtēs nepiečurās bikses, viņa nomirs. tāpēc mēs ar feldšerieni visu ceļu viens caur otru uz tanti kliedzām - čurājiet, čurājiet, lūdzu! čurājiet! čurājiet! čurājiet! bet tante nečurāja un žvangājās tik pa nestuvēm gandrīz jau nesamaņā. beigās, kad, izbļāvuši sausas mutes, bijām gandrīz pie pašas slimnīcas viņa tomēr mums par atvieglojumu apmīzās. toreiz domāju - jā, kā gan piečurātas bikses var izglābt no nāves. vēl tagad, pēc vairāk kā desmit gadiem čurājot, tas nāk prātā, it kā es arī glābjos no nāves. čurājiet čurājiet, lūdzu! tā, es čurāju, tātad dzīvošu, fū.
- piebilst
- 28.10.09 21:40
-
Tu esi redzējis to Rammštein uzstāšanos ar čurāšanu?:)
- piebilst
- 28.10.09 21:41
-
ne-e. es vispār esmu redzējis tikai vienu, ar plikajiem cīkstoņiem :) un kas tajā uzstāšanā arī glābj dzīvību kādam? :)
- piebilst
- 28.10.09 21:58
-
nu, nē. paskaties pats, no 3 minūtes un 07 sekundes: http://www.youtube.com/watch?v=gWtt1YRS
W0M&feature=player_embedded
(bet P. man parādīja arī ļoti poētiskus klipus no agrākiem laikiem, piemēram - mutter: http://video.google.com/videoplay?docid=207248109829930899# ) - piebilst
- 28.10.09 22:42
-
:))) atbilst labākajiem priekšstatiem par ārzemju ansambļu koncertiem!
- piebilst
- 28.10.09 22:50
-
Es driiz mekleshu brokastis, beat that.
- piebilst
- 29.10.09 08:40
-
katjakean
es arī. lai gan enkāda darbaholiķe neesmu. bet kolīdz ir kāds darāms darbs, tā man liekas, ka nav tiesību iet ne čurāt, ne ēst
- piebilst
- 29.10.09 08:50
-
Vienai žiperīgai simtgadniecei esot prasījuši viņas ilgās dzīves noslēpumu. Viņa esot nosaukusi divus: 1) ja Tu nezini, vai Tu gribi ēst - neēd. 2) ja Tu nezin, vai Tu gribi čurāt - pačurā.
- piebilst