* * *

19.10.08 21:36
Jūs, protams, nesapratīsiet, kāda vella pēc es to rakstu, varbūt komandējums parāva vaļā atmiņu dainu skapīti - bet, iznākot no vannas istabas, atcerējos, kā dzīvojām (līdz maniem apmēram 35 gadiem, trīs paaudzes kopā) šaurajā Pārdaugavas dzīvoklītī, kur vienīgā iespēja uz vakaru (un, protams, uz rītu arī) nomazgāt dibenu bija - uzsildīt ūdeni, plikatā uztupties uz vašbļodas tai pašā virtuvē, kurā tikko ēstas vakariņas ( uz galda vaskadrānas vēl stāv nemazgātas tējas krūzes ar biezumiem, uz šķīvīša kalst desas ādiņas) un liet ar kausiņu saujā.
Jo to jau man mamma un omīte bija iemācījušas, ka čuriņa jāmazgā tekošā ūdenī, lai neievazājas infekcija.
ja godīgi, gadījās arī izlietnē pačurāt, jo ateja bija neapkurināmajā kāpņu telpā.
5 raksta piebildīšu

19.10.08 23:42
Es arī tā reiz dzīvoju, Pārdaugavā, bļodas un viss. Mums gan ateja bija dzīvoklī, bet ziemās aizsala caurules, kas laikam ir viens un tas pats. Reizēm pietrūkst tās vietas.
piebilst

20.10.08 05:38
mums zoļika mājā tikai šonedēļ ievelk kanalizāciju!
bet centrā arī vienmēr trāpījās dzīvokļi bez ērtībām. tā ka pat ciemos atnākušie panki dažreiz sašuta, neatrodot vannasistabu.
piebilst

20.10.08 14:07
Ford Madox Brown

Mhm. Bet kad slinkums sildīt, tad jau var arī aukstā. Mums bija kādreiz (vēl pirms mazmurses piedzimšanas) tāda mazmazītiņa virtuve, kur vienam bija jāiet prom, lai otrs varētu mazgāties vai taisīt ēst vai vispār uzturēties, jo otram tad nebija vietas :D
piebilst