* * *

19.10.08 21:36
Jūs, protams, nesapratīsiet, kāda vella pēc es to rakstu, varbūt komandējums parāva vaļā atmiņu dainu skapīti - bet, iznākot no vannas istabas, atcerējos, kā dzīvojām (līdz maniem apmēram 35 gadiem, trīs paaudzes kopā) šaurajā Pārdaugavas dzīvoklītī, kur vienīgā iespēja uz vakaru (un, protams, uz rītu arī) nomazgāt dibenu bija - uzsildīt ūdeni, plikatā uztupties uz vašbļodas tai pašā virtuvē, kurā tikko ēstas vakariņas ( uz galda vaskadrānas vēl stāv nemazgātas tējas krūzes ar biezumiem, uz šķīvīša kalst desas ādiņas) un liet ar kausiņu saujā.
Jo to jau man mamma un omīte bija iemācījušas, ka čuriņa jāmazgā tekošā ūdenī, lai neievazājas infekcija.
ja godīgi, gadījās arī izlietnē pačurāt, jo ateja bija neapkurināmajā kāpņu telpā.