- un par to pašu
- 1.9.03 14:11
- Kur atmiņas dzīvo?
Kāpēc tās klusē tik ilgi, un mānās, un izliekas neesošas, un pārsteidz - bez iemesla - nesagatavotu, neaizsargātu un vāju? - 25 rakstapiebildīšu
- Hmm..
- 1.9.03 14:22
-
Laikam tādēļ, ka Tu zaudē modrību pārlieku atbīdot jamās tālā plauktiņā, un tad, kad Tu to vismazāk gaidi, jamās lec ārā un ar Hammer pa pieri.
Un vēl.. šodien tēja OBLIGĀTI! :)
Jaukā Tu! - piebilst
- Re: Hmm..
- 1.9.03 14:25
-
Šodien? Nē, šodien es varu sākt raudāt, un tad man būs sarkans deguns. Un šodien es varu izstāstīt Tev par daudz.
(Lai gan es jau vēl arvien nezinu, ko izstāstīju Tev toreiz, kad biju saindējusies un gulēju ar drudzi ez filmas) - piebilst
- Re: Hmm..
- 1.9.03 14:28
-
Starp citu, vai esi pamanījusi, ka tiem, kas raud filmās, nekad nepaliek sarkani deguni? Tā arī ir galvenā atšķirība.
- piebilst
- Re: Hmm..
- 1.9.03 14:33
-
Esmu gan. Un ais arī mirdz kā dimanti. Un seja nepārklājas sarkaniem plankumiem.
- piebilst
- Kaunies savu asaru?
- 1.9.03 14:29
-
Tās taču nav melu asaras - un es reti kad raudu, bet ja raudu - tātad ir iemesls, sirds pilna sāpju, vai pasaules netaisnība manī graužas.
Bet tieši šodien. Pie manis ciemos vari atnākt..
Ja gribas..
es ieshu peec darba maajaas... un varu, ja drīkst, gaidīt Tevi.
Lai pasēdētu un padomātu.
Ko saki? - piebilst
- Re: Kaunies savu asaru?
- 1.9.03 14:38
-
Mēs šovakar ar zināmo ģimeni un visiem trim bērniem atzīmējam pirmo septembri - ar "Prāta Vētras" koncertu, lai cik tas neliktos dīvaini:)
Liels, liels paldies Tev, bet jāmēģina pašai tik galā:)))
Cita lieta, ja TEV pašam vajadzētu palīdzību:) - piebilst
- Re: Kaunies savu asaru?
- 1.9.03 14:47
-
Liekas, šis solās kļūt par gada demokrātiskāko pasākumu. Pievērs uzmanību diviem dejojošiem katoļu priesteriem :)
- piebilst
- Re: Kaunies savu asaru?
- 1.9.03 14:49
-
Viens no tiem būsi tu?:)
- piebilst
- Re: Kaunies savu asaru?
- 1.9.03 14:52
-
O, nē. Kaut kā nesanāk man celibāts.
- piebilst
- 1.9.03 14:25
-
Jā, tas ir mulsinoši. Reizēm lasi kaut kādu grāmatu, nu ne jau kaut ko baigi foršu, vienkārši grāmatu, bet diezgan interesantu, tu pat vari iztēloties, kā tas rakstītājs domājis to, muhļījis šito, noslinkojis vēl kaut ko, bet visā visumā tā normāli pavelcies, jo nav jau nemaz tik slikti, un tad pēkšņi - ba bam. Tu atceries, ar kādām sejām zaldāti noplukušās formās rindiņā čāpoja uz netālo pirti, azotē pasituši tās bedīgās pauniņas. Bet pirms tam ne mirkli, ne vienu pašu reizi tavos X gados tu to nebiji atminējies. Nebiji par to domājis. Kopš reizes, kad tos zaldātus tur pievakarē, slīpajos saules staros redzēji.
- piebilst
- 1.9.03 14:27
-
Hmmm, vai PB gadījumā vienā romānā tie zaldāti uz pirti nečāpoja?
Bet tas pat nav svarīgi.
Savrīgi varbūt ir tas: kur paliek atmiņas, kad mēs nomirstam? - piebilst
- 1.9.03 14:32
-
Da hvz visus PB romānus. Kur palekam mēs, kad nomirst mūsu atmiņas?
- piebilst
- 1.9.03 14:40
-
Teicams jautājums. Bet atbilde, škiet, ir skaidra: mūsu tad nav. Man opīša, piemēram, vairs nav - par 2/3. Un tas ir briesmīgi.
- piebilst
- varbūt darām kopā?
- 1.9.03 16:16
-
par to, ko zina h, nezinu teikt, bet sen sen atpakļ, lasot vienu PB romaanu internetā, ļoti sapriecājos par to, ka kāds manā vietā atceras ikdienas lietas (piem. zaļo dēļu sētu ap to vietu, kur tagad kāda smalka vienīca). Un jau tad radās doma par to, ka jātaisa atmiņu par ikdienas lietām arhīvs inetaa. (Skukai jau staastiiju).
Vārdu sakot, tas, ka cien. PB atceras to, ko es esmu aizmirsusi, ir ļoti svarīgi, savukārt es iespējams atceros to, ko viņš neatceras. Kopā konstruējot laikā ierobežotas telpas apveidus, ir iespējams, konstruēt vēl kaut ko citu - to būtisko, kas slēpjas aiz cilvēku sejām 10 gadus vecās fotogrāfijās.
Nezinkāpēc man liekas, ka tās ir saistītas ar kefīra pudeļu zaļajiem vāciņiem, sakošļātiem kaklautu stūriem, izļukušiem zeķbikšu ceļgaliem u.t.t.
Es jau teicu, ka , manuprāt, lieta tomēr sevī nes vairāk pagātnes, tā ir spilgtāka lieciniece, kas spēj daudz labāk atsaukt atmiņas un līdz ar to arī mūs pašus.... - piebilst
- Re: varbūt darām kopā?
- 1.9.03 17:12
-
Jā, atceros to Tavu projektu! Vajadzētu kaut kur noķert PB un vēl kādus ļaudis un sākt atcerēties:)
Bet.
Kas man tikko ienāca prātā:
rkatsnieki uz savām atmiņām ir diezgan skopi un greizsirdīgi. Ja PB (ņemsim viņu par piemēru, jo viņš te kaut kā mums sarunā nezin kāpēc ieviesies) atcerējies zaļos kefīra pudeļu korķus, viņam noteikti liekas, ka viņam uz tiem korķiem ir monopols, licenze. Un ja kāds cits izmantos savos darbos tos korķus, jo arī ļoti labi tos atceras - PB būs sajūta, ka tos korķus viņam kāds nozadzis.
Un var jau gadīties arī vēl trakāk:
PB vai NI vai AN vai KB kaut ko atceras, ieraksta šajā mājas lapā, un kāds ļaundaris, kurš, teiksim, noļukušos zeķbikšu ceļgalus bija pilnīgi aizmirsis, ņem,un tos atceras, proti - tie viņam ir atgādināti? Un ko nu? Kurš tagad drīkst savā darbā aprakstīt tos ceļgalus? ...
Oi, smagi... - piebilst
- 1.9.03 14:34
-
nav svariigi, tas pirmkaart
otrkaart, ja par stipru taas atminjas, tad paliek spoks, tad ir svariigi tiem, kas baidaas no spokiem
treskaart, taapeec ir svariigi aizmirst peec iespeejas vairaak
ceturtkaart, taapeec arii cilveeki uz vecumu visu aizmirst, lai nomirtu un miers
tiem, kas netic spokiem, bet ir ar noslieceem uz austrumu misticismu, tiem - piektkaart, atminjas, gribas, sajuutu uc. elementi paliek un veido jaunas karmiskas saites jaunaas paardzimshanaas - piebilst
- 1.9.03 14:42
-
Sēdies, teicami. Atbilde izsmeļoša. Un kā ir ar Tevi?
- piebilst
- 1.9.03 15:39
-
neko neatceros.
- piebilst
- 1.9.03 14:34
-
Lepele
atmiņas dzīvo zemapziņā. visi mūsu notikumi un pārdzīvojumi ir ierakstīti zemapziņas hard draivā, droši jo droši noglabāti, sazipoti, nokodēti, bet dabonami vaļā, tiklīdz kāds nejaušs vai jaušs impulss "palaiž atmiņu" programmu. un šis impulss var būt jebkas - smarža, skaņa, priekšmets.. da jebkas.. pēc nāves? - mūsu dzīves laikā "bagātinātā apziņa" pievienojas pasaules pirmavota apziņai:) ar visām atmiņām..
- piebilst
- 1.9.03 14:43
-
Kā tas pasaules pirmavots nesajūk prātā....
- piebilst
- 1.9.03 14:57
-
Lepele
varētu jau brīnīties - kā? bet ja tā padomā - arī mums ir miljardiem sīku atmiņā ierakstītu pieskārienu, skatienu, emociju, itin itin visa, kas ar mums notiek katru dzīves sekundi - un tā kā vēl neesam sajukuši prātā..
- piebilst
- 1.9.03 14:49
-
kad Tu esi aizsargāta, sagatavota un stipra, tu tās nedzirdi.
tās ir pārāk klusas. vai nobijušās. kā sienāži rokkoncertā. - piebilst
- 1.9.03 16:55
-
atmiņas dzīvo smaržās, miglainos tēlos, skatienos un pieskārienos. sadalījušās pa maņu veidiem un snauduļo..un tad - kad dažas no daudzajām daļām sakombinējas, tās atmostas un tevi pārņem, neprasot atļauju..vienīgais veids kā tās atkal aizmidzināt, ir - iekosties šodienā, izspiežot no tās maksimumu emociju..vēlams labo:)
- piebilst
- 1.9.03 17:18
-
Jā.Tāpēc man vajag tūliņ šodienu:)
- piebilst
- 1.9.03 17:31
-
šodiena sāksies pēc pusotras stundas - ar PV iesildītājmeitenēm un pēčāk - ar pašiem šamiem:) dīvainākais ir tas, ka arī es būšu "tai vietā", neskatoties un cienījamo vecumu un mazmazbērnu pulciņu:))
- piebilst