- 5.5.08 22:49
- Netaisnīgi, ka sāpes nevar izmērīt.
Teiksim: "Vakar man bija 59qx lielas sāpes, šodien no rīta tikai 43qx, bet vakarā atkal pēkšņi 72qx, un tas ir gandrīz neizturami."
Vai, piemēram: "Viņš gadiem cieta 60-65qx lielas sāpes".
Un visiem viss skaidrs. Un tādi, kuriem ir tikai 45qx lielas sāpes, nav te vispār ko īdēt.
Bez precīzu mērījumu iespējas valda viens vienīgs, šausmīgs subjektīvisms. Visiem ir slikti, visiem ir sliktāk par pārējiem. Man arī.
Un, pie tam, nav skaidrs - ko un cik ilgi cilvēks var izturēt.
(dažus komatus es speciāli neieliku) - 7 rakstapiebildīšu
- 5.5.08 23:03
-
Skat:
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2006&month=6&article=1 - piebilst
- 5.5.08 23:29
-
unpy
Atcerējos, ka stresu mēra laboratorijas žurku kunģa čūlu milimetros. Bail pat iedomāties, kā varētu mērīt sāpes.
- piebilst
- 6.5.08 05:18
-
bet man liekas, ka tā mērīšana sanāktu kā ar to vēju, ko it kā var izmērīt, bet tam jau ir arī mainīgs raksturs un stūris, no kura uzglūn. vakar kad minos pār lauku un gar kapiem pusnaktī un virpulis pacēla metāla stieni, es spiedu pedāļus, ka sirds pa muti leca laukā, līdz vējš riteni apstādināja un ietrieca apmalē, un, neskatoties uz to, ka tas bija tikai 30 km/h, man tobrīd tas bija šķita visi Birmas 190 km/h.
- piebilst
- 9.5.08 17:44
-
man arī šāda ideja bija. ne tikai sāpes, bet arī, piemēram, nelabumu, braucot autobusā. kad būtu pieklājīgi kāpt ārā, neaizbraucot līdz galam. parasti bija tā, ka tūlīt jau vems, tad tikai kāpa ārā, bet, ja varētu izmērīt, tad varētu ieturēt cieņu.
- piebilst
- 12.5.08 23:11
-
jā, tieši tas, - lai citi nevar teikt, ka tu kaut kāds čīkstulis.
- piebilst