Darbs:
Piektdiena bija visai šausmīga. Uz darbu braucu ar riteni. Šis brauciens izvērtās ļoti garš un mokošs. Ceļi ir tik ļoti nepiemēroti braukšanai! No Lācēna mājas nav tālu līdz darbam, bet tā kā taisa to dumjo Dienvidu tiltu, tad ir milzu jūklis + ietves ir riteni lauzošas. Rīt mēģināšu braukt pa citu pusi. Ceru, ka būs labāk un man nebūs jādusmojas. Ā! Mājās braucot nokrita ķēde un man vajadzēja stumt riteni. Tā soļojot pa milzīgu karstumu ir nepatīkami un ceļš liekas grūts un garš.
Bet darbā gāja visai labi, lai gan īsti nav ko darīt. Jāatbild uz tel zvaniem. Rīt sākšu mācīties rakstīt pavadzīmes. Rīt būs gara dieniņa. Ceru, ka nopelnīšu kaut cik pieklājīgi.
P.S. Man priekšniece ir neviens cits kā mana mamma :D
Kleita:
Joprojām nav. Esmu izstaigājusi gandrīz visus Rīgas veikalus. Atradu Dominā Paviljonā jauku violetu kleitiņu, bet kaut kas nebija tā. Bija tāda pati brūna, bet tai nederēja josta. Tā kā dizainere ir ārzemēs, man nespīd josta, tas nozīmē, ka kleita ne tik. Tad mamma izdomāja, ka pati man uzšūs kleitu. Ceru, ka sanāks laba. Ja ne... būs štruntīgi.
Es vēl neesmu pierakstījusies ne pie friziera, ne manikīra. Ehh... Man negribas to sūda izlaidumu. Vienas problēmas. Negribas atgriezties skolā, negribas redzēt tos dumjos klasesbiedrus.

P.S. Ar Lācēnu taisām maizīti, bet es esmu visai skeptiska par to, kas tur iznāks. Bet tad jau redzēs.

Rīt jāceļas 7:30. Vai tas ir taisnīgi? Bet naudu vajag. Sen neesmu strādājusi. Ļoti sen. Pirmā un pēdējā reize bija radinieku firmā Spilva, kur gramstījos gar dārzeņiem...
Būs jāizvēlas pašai, cik ilgi (datumu) gribu strādāt. Tas ir pagrūti, jo es vispār negribu strādāt. grr...
Un nav kleitas! Dumjie veikali. Neko labu neatradu.
Izņēmām laimētos Madaras dzērienus (astoņus). Ak, jel,!! Tādi mēsli. Neko TIK negaršīgu sen nebiju dzērusi.
Viss. Tagad jāiet gulēt, jo rīt uz darbu :/
P.S. Sagribējās izkarsēties pirtī + paštaisītu skrubi.
Saldu miegu!
P.P.S. Es strādājot visu nokavēšu - jauko laiku, magones, miegu, brīvību, neko nedarīšanu . . . Ceru, ka strādāt būs inčīgi un varēs arī palasīt grāmatu.

Huuuh... Esmu mājās (precīzāk pie Lācēna).
Daudz kas padarīts.
Vectēva 70, Ventspils, Užava.. Runājot par Užavu. Užavas alus lepojas ar to, ka katru reizi ņem jaunas pudeles (malači! par dabu pie kājas) + visu, izņemot ūdeni, iepērk no Vācijas. wii! Ja man garšotu alus, es to nekad nedzertu. Bija dīvaini bez Lācēna tās dažas brīvās dienas.
Tad Pļaviņas. Visai jauki, bet es tomēr esmu pieradusi pie komforta un, jā, es atzīstu, esmu maza izlutināta princese. Tur nu neko nevar padarīt. Es nekad, nemūžam nevarētu ieiet sausajā tualete.
Atgriežoties pie Pļaviņām. Smieklīgs ceļš - viena un vēl puse joslas. Nu tā.
Esmu izbaudījusi māju komfortu, esmu atpūtusies un varu šodienu pilnvērtīgi pavadīt veikalos :D Man vajag izlaiduma kleitu.
+ šodienas jaunums - man rīt jāsāk strādāt, kas nav labi, bet nauda, bet nav labi, jo tikko beidzās viss skolas murgs un es gribu PAMATĪGI izbaudīt brīvību, bet nesanāks... velns! Es gribēju darbu, bet ne tgd. eh..
Par to domāšu rīt, šodien kleita! + kurpes.
P.S. Šodien kopā ar Lācēnu ir pavadīts vēl viens skaists mēnesis.

Šodien aiz loga jūras sajūta - vējš purina kokus un tas izklausās pēc viļņu šalkām. . .
Nu tad par to eksāmenu. . .
Var jau attaisnoties, ka mēs visi esam cilvēki blā blā, bet tas ir nekorekti, ja eksāmenā ir kļūdas. Ko tad viņi grib no mums?
"Par katru pareizo atbildi -1punkts" :D tad labāk ir nepareizas atbildes? :D Par šo es smiešos vēl ilgi.
23. uzd. 1. daļa "mala AD=12 ...., bet mala AD=13" nu taču izlemiet, cik īsti ir tā mala?!
Un vēl, kas - mana skolas paaudze nav mācīta šādiem uzdevumiem. 1.daļa - viss skaisti un pat ļoti viegli, bet otrā gandrīz visi 11.uzd. bija radoši, kur kaur kas ārpus visa jāzina. Ok, ja tāds ir viens uzd, tad nekas, bet ne jau lielākā daļa. Es tiešām neesmu stulba, bet redzot atzīmi, citi domās, ka kkas nav īsti riktīgi. Esmu ļoti vīlusies, ka manas patiesās, skolā 12 gadus mācītās, zināšanas gandrīz nekur nederēja.
Bet vismaz viss ir beidzies.
Tagad es varu vnk lasīt, nesatraukties par kaut ko, ko varu nokavēt. Viss ir mierīgi. Mani pat neinteresē eksāmenu rezultāti, jo tie nebūs objektīvi.
P.S. Latviešu valodas eksāmens esot bijis grūtākais pēdējos 10 gados... Nice! Kāpēc tieši man? Bet laikam nebija nemaz tik grūts, bet par iepriekšējiem gan bija grūtāks.
+ Šodien braucu uz laukiem. Žēl, ka bez Lācēna.
++ Laikam arī šovasar darbu es nedabūšu, bet tik ļoti vajadzēja kaut ko iekrāt Anglijai, jo nezinu, kur dabūšu naudu. Negribas dzīvot uz citu rēķina.
+++ Miroslavs teica, ka atsūtīs man kartiņu, no jūras, kad viņam būs prakse tur :D Vareni!

Man rīt veiksies! Man rīt veiksies! Man rīt veiksies!
Ceru, ka matemātika būs viegla.
Beidzot pa 12 gadiem iemācījos, kas ir sin cos utt un grādus. Ceru, ka līdz rītdienai atcerēšos!
Jauku nakti!

Rīt ir pēdējais eksāmens. Neraža. Es nevaru pamācīties. Nevis nevaru, bet negribu. Tik daudz grāmatu apkārt, ka nezinu ar kuru vai ko lai sāk.
Vēl tik daudzas lietas jāiegaumē/jāatceras/jāiemācās...
Un miegs nāk.
Mmm... labprāt saritinātos zem segas un baidītu caurvēja pieskārienus sejai, bet nē.
Ah.. rīt vēl jābrauc uz laukiem. Bet nekas, sen tur nav būts.
. . .
++ uztaisīju tik labu risoto un pieēdos :D

Piektdien pēdējais eksāmens un tad miers! Jauki! Ceru, ka matemātika nebūs grūta. Ļoti ceru uz labu līmeni. Bet tad jau redzēs.
Ah. Nevaru sagaidīt, kad būs laiks neko nedarīt. Gribu pabeigt Ceļā un tad varbūt ķerties klāt citai Keruaka grāmatai. Vislabāk jau būtu doties pašai ceļā, bet tas atkrīt. Es domāju tādā ceļā kā tur. Man sanāks tikai ar mašīnu, bet arī labi.
Tagad labprāt gulētu un nemācītos mateni. grr.. negribas ķerties klāt, bet vēl mazliet.
Par daudz bet.
Lācēns šodien iznāca laimīgs no zobārsta kabineta. Negaidīju. Viņš man tāds bailīgs.
P.S. Vēl es gribu brīvu laiku, lai varētu sākt gatavot cepumus un končas. (Tas gan būtu piemērotāk rudenim vai ziemai, bet...)
+ jāatrod stulbajam izlaidumam kleita.

Šodiena tāda ražīga.
Kārtīgi izgulējāmies. Ap 1iem devāmies uz Babītes rododendriem, kur bija pilns ar omēm un citiem cilvēkiem. Daudzi vēl nebija uzziedējuši, bet tāpat skaisti. Tad izlēmām, ka jādodas uz Rīgas Centrāltirgu pēc stādiem. Mani tādās vietās nevar laist. Tagad man ir daudz bazilika stādi un ķirštomātu. Runājot par baziliku - uztaisīju pesto. Mmm... ar graudu maizīti ir tik labs! Žēl, ka man nav piesta, nācās visu smalcināt ar nazi un blenderēt. Un es izdomāju, ka ciedru riekstus var arī nelikt (bet šoreiz es pieliku), jo tie ir sasodīti dārgi. Centrāltirgū bija par 32 latiem, bet Stokmanā (pirms kāda laika) bija par 22 latiem. Neražiņa.
Un vēl... uztaisījām diļļu sviestu. Mamma izcepa picas un tagad top rabarberu maizīte. Nom nom :D
Lācēns bija domājis palikt Rīgā, jo man esot jāmācās latviešu valodas eksāmenam, bet es pierunāju viņu palikt (nu labi, viņš palika piesolīto gardumu dēļ :D)
Hmm... Pagaidām jaka diena :)

Šodiena tāda nekāda. 17os izdomājām, ka jābrauc pie manis. Tupējām sastrēgumā. Man nepatīk Rīga. Par daudz mašīnu. Negribu pat iedomāties kā ir lielākās pilsētās.
Kaut kā šodien laiks paskrēja.
Šodienas vērtīgā/labā lieta - atradu daudz skaistu un labu bilžu. Šeit ir dažas no tām, precīzāk, viens autors Jamie Nelson.
Izdomāju, ka no vecām spilvendrānām uztaisīšu jaunas, kad būs iedvesma. Jau ir dažas labas idejas, ceru, ka īstenosies.
Gribas lai ātrāk paiet eksāmenu. Man patīk, ka vasarā nezinu, kas par dienu, bet eksāmeni to neļauj aizmirst. Ceru, ka latviešu valodā ies labi, jo tur taču viss būs latviski.
Hmm... Ja rīt būs labs laiks, moš jāaizbrauc papriecēt acis Babītē pie rododendriem.
+ 3dien (bet likās kā 5dienā) pabiju dažādās vietās (bāros), kuros domāju, ka nekad neiešu, bet bija forši. (es neatceros vai ko tādu jau esmu rakstījusi). Iepatikās kaut kāda šotpagrabbāra mūzika un RnR, bet tikai Mojito dēļ. Mmm...
++ She's Got You High - Mumm-Ra  no  (500) Days Of Summer. Atradu mapi ar filmas dziesmām un atcerējos, ka man patika šī.
+++ Šis ir inčīgi. Man patīk kazeņu somiņa.

Dabūju 4as Madaras sulas pudeles. Nu labi, vēl ne, bet 3. jūnijā gan. Ceru, ka būs garšīgas.
Šodien no Rīgas nesos uz Jelgavu (latv val konsultācija) un tad atpakaļ uz Rīgu. Visu dienu pavadīju kārtojot Lācēna dzīvokli. Beidzot ir kārtīgs :D
Pieēdāmies garneļu salātus nom nom un tgd baudīsim jauku divvientulību :)
+ vakarā ir sasodītā eirovīzija :D Varēsim skatīties kā pensionēts geju pāris.

Viss. Pirmais eksāmens galā. Man vispār nelikās, ka tas būtu kkāds eksāmens, vismaz es nespēju uz to tā skatīties. Nebija ne mazākā satraukuma. Eh. Agrāk domāju ka būs kaut vai mazliet bail, bet nebija. Vēl tikai divi un tad miers.
Šodienas laiks mani noskaņo uz neko negribēšanu. Labprāt uztaisītu milzu krūzi kakao un līstu zem segas lasīt "Ceļā".

It kā jau būtu jāgatavojas angļu valodas eksāmenam, bet ne jau sestdienā.
Šodien jauki pamināmies ar riteņiem. Sanāca  kādi 11 vai 12 kilometri. Vasaras, precīzāk, siltā laika mīnuss, milzīgs mīnuss ir kukaiņi. Tik daudz. Īpaši odi. Vakaros pat nevar uzvarēt Lācēnu badmintonā un pa dienu ēnā ir neizturami, kas nozīmē, ka novusā arī nevaru viņu uzvarēt, jo vnk mēs tās spēles nespēlējam, bet gan jau, kkad vēlāk būs ok. Pēc tam cepām šašlikus. Nesanāca tik labi kā tēvam, bet bija ēdami.
Mmm... ļoti sagribējās kādu  lielu riteņizbraucienu. Kādreiz vasarās vai pēc skolas mēs ar aiju devāmies atklāt jaunas un interesantas vietas. Bija jauki. Inčīgi, ka mazajos veikaliņos nekurienē bija visādas dīvainas lietas, kas nav lielajos. Žēl, ka tagad visi tie veikali slēgti un ar izsistiem logiem.
Hmm.. novērsa te visādas lietas mani no domām, aizmirsu, ko gribēju teikt. Nu nekas.
Ā! Jaunais Druvas saldējums ar rupjmaizi ir visai labs, bet tur pietrūkst plūmju zaptes, ko paši pielikām klāt.
Šovasar būs jāsavāra daudz dažādi ievārījumi.
Un atcerējos. Biju Brīvdabas muzejā. Tur tā nedaudz jaunākā māja kalnā mani ļoti saviļņoja. Nelielas izmaiņas un tā būtu mana sapņu māja laukos. Gribētu tā, lai kaimiņi nav ne tālu, ne tuvu. Lai ir liels pagalms ar vairākām ēkām. Un vēl tur bija tik jauks, mazs šūpulītis. Biju aizmirsusi kā tur izskatās, atcerējos tikai vienu vietu.
Ja sanāks, vakaru noslēgsim ar Coco before Chanel.

Mana pēdējā mācību diena vidusskolā.
Graujoša.
Par to, ka biju godīga, puse klases mani tgd noliek. Vareni! Liku k-vēsturē atzīmes ar skolotāju. Un visi domā, ka es vilku uz leju + man nemaz 10 10 nesanāk, lai gan visiem max atzīmju skaits bija 9, bet man 11. Tas nekas, ka es biju vienīgā, kas stundās kaut ko runā un tā. Labi, lai viņi iet ellē!
Tā tad - 10. Tas liekas par mazu, lai novērtētu manu izcili labo k-vēstures darbu, bet nekas.
Pati pati pirmā skolas diena (1.klasē) arī nebija nekāda medus maize. Es nevienu nepazinu, jo biju no laukiem.
Skatoties uz atzīmēm - varēju jau labāk. Varēju? Tad kāpēc nesaņēmos? Laikam bija par grūtu sevi pārvarēt un darīt visu vēl cītīgāk, bet tās ir tikai atzīmes. Ar tām dzīves viedumu nenovērtēt.
Vēl pie šīs skaistās dienas... Sanāca tāda īsa, jo man nenormāli sāpēja vēders. Knapi atstūrēju līdz mājai. Tagad jau viss ir kārtībā un varu izbaudīt to, ka nav neviena mājas darba. Tie gan man pietrūks. Ja uzdevu nav par daudz, ir labi un interesanti.
Tagad tikai vēl pēdējie soļi un viss. Gan jau būs kaut kāds pirms-eksāmenu stress, bet pašreiz nekā nav.
Esmu visai labā omā, ja neskatās uz šodienas notikumiem :)

Maijā esmu šeit rakstījusi tikai četras reizes, bet nekas tāds nenotiek, lai pieminētu. Visu pārsvarā aizņem miegs, slinkums, mācības.
Vakar biju uz Melno pienu. Neko īpašu negaidīju, domāju, ka būs parasta izrāde, bet es vienmēr piemirstu, ka tas taču ir Hermanis. Viņa izrādes nav parastas. Lai gan atkārtojas tas, ka vienā izrādē ir salikti kopā visādi stāsti par vienu tēmu, bet viņam tas labi padodas. Lai gan tas nedaudz sāk apnikt. Par izrādi - man patika. saskumu par to, ka kkur omes dzīvo vienas un no govīm vairs nav jēgas utt. Vismaz beidzot zālē neviens histēriski nerēca beztēmā. Bija tik savādi, ka var dzirdēt visu, ko uz skatuves saka. Jaunajam teātrim ir smagas problēmas ar publiku, bet es paciešu, jo tur notiek labas lietas, ja saprot.
Ilgi nevarēju atrast, kas būs ceturtais līdzgājējs uz izrādi, bet atradās Agn. Bija visai jautri un es vakar izskatījos lieliski savā jaunajā, puķainajā Zaras kleitā ar melnajiem legingiem, mēteli (kurā bija karsti) un melnajām kurpēm ar bantīti no Ecco (Es tās kurpes dabūju par velti). Ā un vēl acis. Tieši tādas kā Lācēnam patīk - lielas un melnas.
Šodien, karot ārā drēbes, mani apņēma maigs un saldi smaržojošs vējiņš. Mmm... biju jau aizmirsusi, ka tā notiek pavasaros. Liekas, ka tieši šis ir skaistākais pavasaris dzīvē, bet tā liekas katrā pavasarī.
Hmm.... Laikam viss.
Ā! Šodien saņēmos un uzrakstīju domrakstu, kas bija jānodod 1dien.
Un vēl miljons darbu, bet labi, ka šodien nosūtīju visu portfolio skolai, ceru, ka mani uzņems. Lācēns jau sen uzņemts.

Kamēr vārās melleņu klimpu zupa, jāieraksta kā man gājis.
Vispirms par mellenēm un to zupu. Tā no bērnības ir mana mīļākā zupa, un es priecājos, ka esmu to iemācījusies gatavot tikpat labu kā ome agrāk taisīja.
Vakar bija jāceļas ļoti agri, lai paspētu uz Aizputi, kur bija pamatskolas bērnu koncerts māmiņdienai. Ai, tik jauki. Visādi lauķi un mazi nesabojāti bērniņi no sliktām ģimenēm. Nezinu kāpēc, bet koncerts mani ļoti saviļņoja.
Jums ir bijis tā, ka viena diena liekas kā divas? Man vakar tā bija. Likās, ka 6dienā aizbraucu uz turieni un 7dien braucu atpakaļ uz mājām.
Ome iedeva līdzi tulpju pušķi un ābolu sulu :) šodien sagribējās uzzīmēt tās tulpes, jo viņas ļoti labi stāv vāzē, bet es priekšroku devu dārza darbiem. Iestādījām mazo valrieksta stādu, uzrakām nedaudz no aizaugušā dārza, precīzāk - apgriezām velēnu uz otru pusi un tgd jāgaida, lai zeme izžūst, lai izvāktu zāles un nezāles. Vēl atradu, ka caur veciem, puvušiem āboliem spraucas cauri jauni stiebri, un ieliku tos dzinumus podiņā, lai izaug. Nekas, ka sanāks kkāda meža ābele.
Man ļoti patīk tā dārzā. Jau esmu izdomājusi, ka savus bērnus audzināšu laukos. Pie dabas un svaigā gaisā. Gribu tādu jauku māju ar atbilstošu iekārtojumu - puķītēm un koku. Gribu pati visu audzēt un izveidot pasakainu dārzu. Mmm... aizsapņojos, bet man tā patīk. Kaut ko aizsapņoties par to kā es vēlāk gribētu...
Zupa! Jāskrien likt klimpas.

Eh... Es vienmēr kaut ko sačakarēju. Man it kā vienalga, bet vajadzēja labāk neko neteikt, kaut gan bija jau ļoti apriebies, ka kāds bez grāmatas izlasīšanas nopelna labu atzīmi, lai arī runā pēdējos mēslus. Bet gan es to pārdzīvošu. Tikai man bieži sanāk kaut ko sabojāt. Atgādinājums sev: neko nenožēlo un kas bijis, pagājis. Tikai jācenšās tālāk tādas kļūdas nepieļaut.
Šodien otrreiz eju uz Ziedoni, bet līdz vakaram vēl tālu.
Šodien bija tikai 3 stundas, kurās nekas netika darīts.
Velns! Jābeidz domāt par to, ka manis teiktais kaut ko sačakarēja un nu mani ienīst visi. (P.S. Es viņus visus ienīstu jau sen.).
Ā! Gribēju izpukstēties vēl par SWH. Jēzus! Rutulis un Busulis. wtf? Pirmais ir tik sasodīti lirisks, īsts vecmāmiņu sapnis, bet otrais vienkārši ir stulbs. Piecas min ko no viņa dzirdēju sastāvēja no ēee emmm ēēē. Nu ja. Veiksmīgu tālāko darbību, radio.

Šodien mums bija zobārsts. Nezinu vai viņai vai mums bija neveiksmīga diena, bet visādi gadījās. Lācēns pārbiedēja zobārsti gandrīz paģībstot, bet man viņa ieurba lūpā. Jel! Kā to var izdarīt?! Viņa man gan skaidroja, ka es kkā noraustījos un tā sanāca, bet man tā neliekas. Tgd man ir divi mazi caurumiņi. Tas pat bija trakāk par divu pīršu izduršanu vienā reizē. Bet tomēr viņa ir pasaules labākā un jaukākā zobārste. Man vienalga vai viņa to dara naudas dēļ vai ne, galvenais, ka jauka un gādīga. Un labi, ka man tur jāatgriežas tikai rudenī.
Pēdējā laikā sanāk nopirkt drēbes bez mērīšanas, jo slinkums, bet tās arī izrādās labākās. Dīvaini. Bet tā nav ar visām. Pirmdienu pavadīju verot, pogājot, aizvelkot, atvelkot blā blā. Meklēju kleitu izlaidumam. Viena bija gandrīz ideāla. Pat krāsa bija pareizā, bet tomēr tikai gandrīz ideāla. Hāh! Bet Zarā bija jauka puķaina kleitiņa, kas tgd karājas manā skapī. Izdomāju, ka tā lieliski noderēs plānotajiem vakariem Vecrīgā vasarā un vēl šur tur. Lai valdzinātu Lācēnu un tā...
Viss! Sasodītās pēcsāpes mani piebeigs, es dodos gulēt.

* Pietrūks piedzīvojumu. Pietrūkst vecās manis. Vispār pietrūkst sevis.
* Šodien es kopu kapus. Dīvaini. Tie pat nebija manu radu. Bet vismaz iepazinu kaut nedaudz E. vecmāmiņu tuvāk. Par kapiem - šie bija savādi. Ļoti mežā. Jumpravas kapi. Laikam nebiju bijusi kapos, kas ir TIK dziļi mežā. Lai gan auksts vējš, bet tur bija jauki, un cilvēki ar šad tad parādījās (naktī varētu būt nejauka sajūta tur :D) Sasmērēju savas labās bikses rokoties pa zemi, par nagiem nemaz nerunājot.
* Man būtu vairāk jārūpējas par sevi. Ja es to darītu, atrisinātos vismaz miljons problēmu.
* Rīt kā par nelaimi ir sarunāts piknikekskursija Pokaiņos. Sasodīti ļoti negribas braukt. Mājās ir tik daudz darbu, tik daudz kas būtu jāsakopj, jāiztīra + skolas bezjēdzīgās lietas arī jāizpilda un jāsakārto.
* Sagribējās tā vienkārši kaut kur pasēdēt un iedzert, bet tā jauki, ar dejām un labiem kokteiļiem. Vai varbūt nē.
 - Atgādinājums sevi: vairāk rūpējies par sevi!

Tgd gaidīšu, kad E. izkāps no vannas, lai varam iet gulēt. Hāh.

Vakardiena nesanāca tāda kā būtu gribējies. Pat ļoti nesanāca. Tikai uz nakts pusi viss palika labāk.
Uztaisījām lavašu, kas gan, jāatzīst, nebija visai nom nom, bet apelsīnu kafija sanāca dievīga! Tā gan vairāk piemērota ziemai, bet bija jāizmēģina.
Vakardienas pirmais pērkons/zibens izjauca lielisko badmintona spēli. Mums sen nebija tā sanācis.
Šorīt augšā biju jau 8os un nezināju, ko darīt. Labi, tagad es arī nezinu ko darīt. Bija plānots braukt uz Jumpravu un tā ar darīsim, laikam.

Šodien nebija jēgas iet uz skolu, un es paliku mājās. Daudz stundu nenotika, tikai es nesaprotu kāpēc.
Uzrakstīju beidzot to sūda literatūras mājasdarbu par ziedoni (jel, kā es viņu neciešu, kkāds latviešu Kuelju). Vēl palikusi matemātika (ģeometrija) un vācu valoda, bet vāciski nedomājas ne šodien ne kādu citu dienu :D
Rīt jau piektdiena, un tad pāris brīvas dienas. Būs jācenšas rīt visu izmācīties, lai ir miers. 6dienu pavadām čakli rosoties Jumpravā, bet 7dien būs pikniks Pokaiņos. Un pārējās dienas - tad redzēs.
Tgd meklējam, ko rīt gardu lai uztaisa.
- Parasti es gaidīju, kad būs maijs, jo tad jau drīz skola galā, bet nu es negaidu, negribas eksāmenus.
eh. Bet atlicis tik maz, ko skriet. . .