1.      Es mīlu savu Lācēnu.

2.      Man patīk ziema, kad ir ziema.

3.      Sniegs un pārsliņas, aukstie ziemas rīti ar violetajiem saullēktiem.

4.      Man patīk vasara, kad ir vasara.

5.      ZEMENES. Dabas izbraukumi un jaunu vietu atklāšana, nekā nedarīšana un laiskošanās.

6.      Es mīlu rudeni, kad ir rudens.

7.      Lietus, krāsainās lapas, siltās atvasaras ar mīļām pēcpusdienām.

8.      Es izbaudu pavasari, kad ir pavasaris.

9.      Tulpes, zaļš, ābeļziedēšana un ķiršu arī.

10.  Es neciešu ķīmiju, jo man ir slinkums to mācīties.

11.  Es dievinu CocoRosie dziesmas.

12.  Ziemās man patīk Sufjan Stevens.

13.  Man no rītiem negaršo burkāni.

14.  Es dievinu sušī.

15.  Man ir aitu fetišs.

16.  Debeszila krāsa.

17.  Es tikai nesen sapratu [ievēroju], ka, sperot soli, pie zemes pirmais pieskaras papēdis.

18.  Pašlasītu piparmētru tēja – pasaules garšīgākā tēja.

19.  Es nekad nesapratīšu, kāpēc visiem TĀ garšo medus kūkas.

20.  Es iemācījos lasīt vienā dienā.

21.  Man ļoti, ļoti patīk iet uz teātri.

22.  Man patīk printēt.

23.  Man ļoti nepatīk ņemt grāmatas no bibliotēkas.

24.  Man ļoti patīk atdot bibliotēkā paņemtās grāmatas vai izmest kādu nevajadzīgu krāmu. Uzreiz ir vieglāka sajūta un lielāka sakārtotība sevī.

25.  Es vēl joprojām skumstu pēc kafejnīcas „Coffee Art”.

26.  Man ļoti patika, ka Lācēns lasīja priekšā Pūku pirms miega.

27.  Man nav mīļākās filmas, jo neesmu vēl redzējusi visas.

28.  Viena no noskanīgākajām, viena no manām mīļākajām filmām ir A Good Year [http://www.imdb.com/title/tt0401445/]

29.  Es gribu tāda ziluma/zaļuma tinti kāda bija filmā A Good Year.

30.  Man garšo tēja ar daudz cukuru.

31.  Man ir vājība uz rudām meitenēm.

32.  Man patīk, ka vasarā mani pamodina pie gultas pienesto zemeņu smarža.

33.  Man nav mīļākās grāmatas, jo visas neesmu izlasījusi.

34.  Viena no grāmatām - Mopasāns „Mīlulis”

35.  Man bail palikt bez cilvēkiem.

36.  Man žēl visa un visu.

Gribēju paravēt dārzu, bet viss ir pārāk pāzāļojies un nekas nesanāca. Žēl. Tieši šogad gribas iesēt kko savā dārzā un izaudzēt, uztaisīt kādu jauku dobi, bet laikam apņēmības par maz. Bet varbūt.. kādā jaukākā dienā.
Mmm... šodien biju ļoti dusmīga pēc klases stundas. Drīz ir pēdējais zvans, kurā ir tradīcija dāvināt kūkas skolotājām + puķes. Ak, jel! Resnās cūkas, ka tik kko iestumtu sejā. Ja vēl to būtu pelnījušas. Jāmaksā 5Ls katram. Kopā no visām 12kl tas sanāk 750 lati. Psc! kūkām un kkādiem ziediem? (Žetonvakara ziedi podiņos jau sen ir nosprāguši). Bet tas jau nav labākais. Labākais ir tas kādi ir izlaidumi tajā sasodītajā skolā. Visas klases kopā. Sākas 18:00. Katram ir tikai divas vietas zālē, kur kādu no saviem radiem nosēdināt. Skolotāja mūs mierināja un teica, ka būšot taču ekrāns. . . jā, aiz durvīm. Vareni. Tad man jāizvēlas, kuri divi sēdēs un kuriem nav jēgas būt ar mani šajā visnotaļ svarīgajā pasākumā - beidzot tikšu prom no skolas. mjā. Vectēvu un vecmāmiņu laist sēdvietās, lai māmiņa, kas mani audzinājusi, blā blā. stāv aiz durvīm un skatās ekrānā. Būs grūti izvēlēties. Labi, pietiks. Es pat apsveru iespēju neiet uz to mēslu, jo kāda man jēga, ja mani tāpat neviens neredzēs. Neredzu jēgu izgāzt simtus par kleitu, kurpēm, frizūru utt.
Pašreiz ir visai savāda situācija. Tāda kā apnikšana.

Kāpēc es nepiedalos talkā?
1. jo tā sākās 9os, bet tad es vēl guļu nedēļas nogalēs.
2. jo klases audzinātāja uzskatīja, ka tas ir obligāts pasākums un uz lapas lika rakstīt iemeslus kāpēc neieradīsies, ja domā to nedarīt. Hā! Cik nožēlojami! Man nav nevienam jāatskaitās, ko es daru sestdienā, vismazāk jau man kaut kas būtu jāpaskaidro kādam no skolas personālam.
_
Šī bija nedēļa, kad nebija diena, kad es kaut ko nebūtu nobastojusi. Esmu tik nerātna :D Bet nebija jau vērts iet. Vispār man patīk kāda ir 12.klases skolnieku attieksme, jo ir taču tikai mēnesis līdz beigām. Bet nu nekas. Mana attieksme jau nav labāka. Man nenormāli besī skola un negribas tur iet, bet vēl mazliet.
_
Nevaru sagaidīt, kad būs vasara. Es vnk neko nedarīšu, tikai laiskošos.
_
4diena (22.aprīlis) bija ļoti ražīga diena.
* Sākās ar gidēšanu muzejā. Man informācija bija no grāmatām, bet Marija Kaupere (Renāra Kaupera māte) visu laiku mani laboja, jo info bija neprecīza. Forši! Bet tā bija man pirmā reize un VZD saprata. Dabūju divus 10 kā solīts. Ceru, ka k-vēsturē sanāks gadā 10, vai vismaz 2.semestrī.
* Tad atklāju, ka manas sporta bikses ir aizgājušas nebūtībā (atkal kkur aizmirsu) un divu sportu laikā aizbraucu mājās, bet skolā atgriezos.
* Vakarā bija opera Traviata. Man patika. Sen nebija būts operā. eh! Tērpi jau varēja būt greznāki, bet bija jau labi. Lai gan otrā cēliena sākumā migu ciet :D Nezinu kā tas iespējams, kamēr kāds kko mauro itāliski :D
_
Šodien jāizdara visādi mazi darbiņi un jāatpūšas.

Šajā dienā miruši - Čarlzs Darvins, Bairons, Kārlis Padegs, Eduards Smiļģis, Pjērs Kirī. Un, ak, nelaine!, esmu dzimusi vienā dienā ar Mariju Šarapovu. Līdz gada beigām ir atlikušas 256 dienas. Varen!
No rīta lija un tagad ir silti. un man nepatīk.
Dzimšanas dienas ir nevajadzīgas padarīšanas, ja, neskaita dāvanas. Tās man patīk.
Eh. . .
Bet no rīta man patika.

Vakar biju Stokmanā. Nenormāli riebjas tās trakās dienas. Tur nekā nav, nu labi, es atradu super garšīgu sidru (man riebjas sidri, bet šis...). Viens bija ābolu, otrs bumbieru. Laikam kkāds Upcider vai kkā tā :D Bet labs. Hmm... laikam vairāk neko nenopirku, ja neskaita ciabatu un bazilika pesto. Mmmm....
Ā! Es atradu milzīgu audumu veikalu. Tur bija audumi kilogramā un tā :D Bet, ja meklē cītīgi, varēja viskko smuku atrast. Un Marijas ielā 21 atradu Burda veikalu :D Es nekad nebūtu iedomājusies, ka ir tāds veikals. Esot tur jau no seniem laikiem. Visāda piegrieztnes un tādus niekus tur pārdod. Nopirku audumu blūzei un piegrieztni, bet no izmēriem neko nevarēja saprast, ceru, ka nebūs par mazu.
Šodiena pagāja šujot, tiesa, ar mammas palīdzību, bet . . . :D
Sapirkos končas, lai rīt ir ar ko cienāt savus dumjos klasesbiedrus.
Man būs 19. Pat nepaspēju apjēgt, ka man ir (bija) 18. Man ļoti nepatīk, ka gadi tā iet...
No 2009. gada 19. aprīļa līdz rītdienai:
* nokārtoju tiesības.
* izdomāju, kurā augstskolā gribu mācīties.
* visai labi noliku IELTS.
* uzvarēju Madaras konkursā.
* pabiju Zviedrijā.
un pašreiz es vairāk neatceros. Īsi tie 18 bija, diemžēl.
Jau vēls. Jāraušas gultā blakus Lācēnam.
P.S. Pēdējā laika labākais atklājums + vēl tur ir daudzas labas dziesmas.
P.P.S. Šī bija jau 3. diena, kad saņemu kādu dāvaniņu. Lācēns atbrauca 5dien un bija izdomājis, ka katru dienu līdz rītdienai man kko uzdāvinās. Tik jauki. :)

Ah.. varētu vēl un vēl rakstīt par izrādi, bet pietiks.
______
* Šodiena ir tā diena, kad uz rītdienu nekas nav uzdots! Tik neierasti. Būs jāpārbauda dienasgrāmata, varbūt tomēr kaut kas uzradīsies.
* Žēl, ka Lācēns Rīgā, varētu pabraukt ar riteņiem vai paskriet. Tik jauks laiks!
* Vakar dzerot bērzu sulu, iedomājos, cik savādi ir dzert koka asinis... Savādi, bet garšīgi un veselīgi. Man muļķīgi liekas, ka bērzu sulas kāds pērk. Es nespēju to saprast. Es nesaprotu, kā var nevarēt ieiet netālā mežā vai birzī un ieurbties kokā (saudzīgi). Sanāk par velti. Tik muļķīgi. Tas man no bērnības, laukos gandrīz viss bija pašu. Tad sanāk, ka man bija visai zaļa un veselīga bērnība. Jauki.
* Rīt jāaiziet uz sasodīto muzeju un jāuzzina par Eliasu un viņa sasodīto dzimtu. 4dien jātēlo gide.
Iešu nedarīt neko :) Jāpagūlšņā, jāpalasa Po utt.

Jauki, izrādās, ka vakar bija Ziedoņa un visuma pirmizrāde. Laikam nekad nebiju bijusi uz pirmizrādi. Mēs jau brīnījāmies, ko tik daudz sabiedrībā zināmu cilvēku. Bet runājot par izrādi. Negribējās braukt, jo bija daudz visādu darbu utt. Bet! Pēc izrādes es nemaz nenožēloju, ka aizbraucu. Tikai ļoti šausmīgi kaitina tā publika. Viņi visu laiku smejas, pat vietās, kas nav smieklīgas. Es nezinu kāpēc tur tā iegājies, ka visās izrādēs lielākā daļa smejas. Smieklīgi, ka viņi nesaprot, ka, kad viņi smejas, režisors (Alvis Hermanis) smejas par viņiem. Labi, kad uz skatuves uzveda ēzeli (dzīvu un  īstu), es arī iesmējos. Ēzelis man asociējās ar Ausmu Kantāni, bet es vēl to pārdomāšu, kad izrādi skatīšos otrreiz. Vispār priekšā ir tik daudz kas labs - Traviata, Melnais piens, vēlreiz Ziedonis un visums. mmm... Nezinu kā Anglijā izdzīvošu bez Alvja Hermaņa... Pārsteidzoši, bet Nad bija izvēlējusies ļoti labas vietas. Es varētu runāt un runāt par šo izrādi. Sen nekas TĀDS nebija redzēts. Es domāju, ka daudzus, tāpat kā mani, sākumā atbaida šis nosaukums un iedoma, ka tas ir par Ziedoni. Žēl. Šī izrāde ir jāredz! Labi, ir šis tas par ziedoni, daudz kas, bet tas neriebjas kā literatūras stundās. ok, es zinu dažus, kas ģībst viņa dēl, bet nevajag, viņa dzeja nav nekas wow! nerunāsim nemaz par epifānijām.
Kukainīt kukainīt kukainīt. Iemācies sauli, kukainīt. kukainīt kukainīt. . .  

Tikko pabeidzu aprakstīt kkādu sasodītu pie chart 200 vārdos.
Lācēns lasīja Čehovu un nolūza. Tagad saldi dus. Ah, kaut es tā varētu.
Man vēl daudz jāmācās, bet TĀDS milzu slinkums. Bet ja jau kaut kā saņēmos angleni...
Pagājušās nedēļas visnotaļ relaksētais dzīvesveids atmaksājās - ar pavisam mazu mācīšanos esmu nopelnījusi visai labus vērtējumus. Bet man sāk apnikt skola. Es nezinu kā piespiedīšu sevi atkārtot eksāmeniem kko. Priekšā taču ir siltas un jaukas dienas. Žēl, ka pavasaris jāiznieko skolā, jo tas man viss labāk patīk. Vasaras man nepatīk, jo ir karsti, bet pavasarī ir tik jauki :) - maigs, silts vējiņš, gaiss ir elpojam un nav nomācošs. Viss plaukst un rodas jauni spēki.
Aizrāvos.. Ko tik es nedaru, lai nav jāmācās :D

Pagājušā nedēļa - pēcbrīvlaika nedēļa. Visai šausmīga. Daudz kd un visādi citādi ****
Bet nākamā jau nav labāka... Pēc laika būs jāatgriežas pie mājasdarbiem (sasodītais Ģederts Eliass un viņa dzimta).
Bet es kaut kā centos visu uztvert mierīgi. Atradu laiku pagulēt, palasīt, paslinkot un nedaudz pamācījos. Atcerējos, ka mēs taču tāpat mirsim un nav jēgas stresot :D
Nopirku Burdu. Atradu visādas jaukas lietas, ko varētu uzšūt. Ir jau uzzīmēta piegrieztne blūzei, bet izrādījās, ka man ir par maz auduma, no kura gribu šūt. Neraža! Tas ir jauks audums - balts ar pelēkām puķītēm no vecmāmiņas skapja. Jelgavā ir tikai 5 audumu veikali :D no kuriem es zinu 4, no kuriem šodien 3 bija slēgti. Man veicas. Un vēl viena neraža - es nesaprotu, kurš ir man īstais izmērs :D Ceru, ka neuzšūšu par lielu.
hm...
P.S. Ļoti gribu operu + nākamnedēļ ir teātris. BET ļoti negribu 19 :/

Ja man jautātu, kas man ir tīkamākais no mūzikas, es atbildētu - CocoRosie.
Manas favorītes jau sen.
Pieņemu, ka daudzi pat nenojauš kas tas ir. He he.



Ilggadēji nepanīkstošas dziesmas:
 * Terrible Angels - CocoRosie
 * Turn me on - CocoRosie
 * Beautiful boyz - CocoRosie
 * The sea is calm - CocoRosie
utt

P.S. Ilgi klausoties + jasmīntēja -> var saiet sviestā. 

Brīvdienas ir galā. . .
Es pat nepaspēju atpūsties, bet kopumā bija visai jauki.
Likās, ka būs garlaicīgi pavadīt Lieldienas laukos, bet sanāca tīri labi. Krāsojām olas (viena sanāca sasodīti skaista!). Šūpoties gan nesanāca, bet es kārtīgi izstaigājos.
Rakājos pa omes skapjiem un atradu 71.gada Burdu. Tur bija viena ļoti skaista kleita, ko es kaut kad uzmeistarošu. Zinu, biju apņēmusies šajās brīvdienās uzšūt somu, bet nesanāca. Un nu esmu pilna apņēmības uzšūt blūzi, jo man ir ļoti jauks audums, tikai jāatrod piegrieztne.
Nav ne jausmas jā piespiedīšu sevi aiziet uz skolu. . .
Lācēns rīt brauc mājās. Laikam šogad mēs neesam ilgi bijuši šķirti. Es gan biju domājusi, ka visu šo pusgadu baigi mācīšos un nekam nepaliks laika, bet es labāk esmu ar Lācēnu, nekā mācos. Bet nu laikam nedaudz jāatpūšas vienam no otra. Man nav ne jausmas, ko lai uzdāvina viņam vārda dienā, kas ir jau šonedēļ. . . Ceru, ka radīsies kāda ideja, bet vairāk es ceru, ka būs laiks kaut kam, jo mācīšanās atņems visu.
Un nu! Es sākšu kaut ko darīt :/ Angļu valodas eseja, es jau nāku, pretekle!

Vakardienas paliekas lēnām izgaist, bet bezjēdzības sajūta kāpj un kāpj.
Nekas skolai nav izdarīts. Gribas viņus visus saspārdīt! Kas par stulbumu, ka jāmācās brīvlaikā. Attaisnojums - 12.klase ir debils! Tieši 12.klasē vajadzīgs pilnvērtīgs brīvlaiks un laba atpūta, lai tevi atkal var triekt darbā, bet neviens jau nav tik gudrs un neaizdomājas, ka spēks izsīkst.
Šodien cepām picas. Man negaršoja, bet pārējiem gan ļoti. Tā parasti ir - kad taisu ēst, kas domātas arī citiem, man negaršo, bet visiem garšo.
Visa diena pagāja Dāmu paradīzē. Tur šodien bija lielā izpārdošana. Lasot ko tādu, pašai sagribas kaut ko uzšūt, bet tad es atceros, ka neko nemāku.
[Mamma jaunībā pati sev visu šuva un viņai sanāca lieliski, bet tad bija tādi apstākļi, ka nekas nebija nopērkams un nācās šūt pašai. Dīvaini, jo viņa nāk no turīgas ģimenes, tāpat kā visi vectēva senči.] Es gribēju brīvlaikā šūt sev somu, bet kas no tā iznāca? Nekas. Neraža.
Man vajadzētu kaut ko ar sevi darīt. Es ļoti ceru, ka saņemšos. . .
* Dušā izdomāju, ka būs jāsavāc informācija par šampūniem, kuri ir kaitīgi un vai var iegādāties nevēzisku šampūnu par normālu cenu + noskaidrot vai ir reāli atrast ļoti nekaitīgu šampūnu un citus līdzekļus. Labs šampūns tomēr iznāk lētāk par vēzi.
* Es nekad dzīvē neesmu pagaršojusi margarīnu.
* Sasodīts! Ceru, ka saņemšos.
* Šodien skatījos ziņas, bet neizturēju līdz beigām. Visu laiku runāja par tiem kristiešu mēsliem. Nenormāli kaitinoši. Bet es neko nesaku.
* Sen neesmu rakstījusi par redzētajām filmām, bet nav iedvesmas...

Joku diena. . .
Man bija plāns - piecelties, pavārtīties, kko pastiept gumiju un tad sākt mācīties. Viss izdevās lieliski līdz gumijas stiepšanai. . .
Ieradās māsa un māsīca. Rezultātā - diena bija zemē izmesta. Es neciešu, ja kāds izjauc manus plānus. Es nevarēju neko izdarīt, jo viņas visu laiku traucē (manā mazajā mājiņā nav vietas sīkiem skraidošiem radījumiem).
Šodien es sapratu, ka neizturētu lielu ģimeni, jo man vajag klusumu. Daudz klusuma un pēc iespējas mazāk cilvēku.
Ļoti reti ir pretēji.
Un protam, ja man ir slikts garīgais, tas pāriet citiem. . . Man ļoti nepatīk strīdi. Tas liekas muļķīgi, jo visu var izrunāt mierīgi.
Āh! Un rezultāts ir tikai tāds, ka esmu ļoti sāpināta, vīlusies un viena. Pat kapučīno un kēksiņa atnešana nelīdzēja.
Es neciešu daudz cilvēkus! Ļoti! (Lai to uzsvērtu, es atkārtoju divreiz.)
Iešu sarauties stūrī un skumt.
Bet patiesībā, tikai skumt, lasot Zolā "Dāmu paradīzi".
Šī lietainā un skumjā diena bija pilnīgs pretstats jaukajai un romantiskajai vakardienai.
Kaut varētu tā trijatā pie jūras vēl ilgi. (Protams, divatā būtu daudz labāk).
Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā.
Manis nav. Tā tā!

Šī bilde lieliski raksturo šodienas situāciju. Sastāvs bija tieši tāds.
Izbraukājām Jelgavas ielas, jūtoties kā epilepsijas lēkmēs kratīti. Nav laba sajūta. Sasodītās bedres un citi dažādie šķēršļi, kas traucē braukt normāli.
Nad visu laiku dzēra kaut ko pretīgi smirdošu - kkādu Maximas Mohito pudelē. wtf? :D
Izrādījās, ka Ķemeru celiņi laikam ir domāti gājējiem nevis auto :D Tāpēc tās omes tā dīvaini skatījās. Bet kurš gan varēja iedomātie, ka tās ir takas.
Tā vieta ir savāda... It kā visa dzīvība būtu prom... Pēc katastrofas. Palikuši tikai veci cilvēki, kas ir invalīdi. Bet sanatorija - skaista un būs vēl skaistāka.
Un tad vairākās vietās jūra...
Apšuciemā pie jūras bija tik silti, maigs vējš, šūpoles, Lācēns. Es negribēju prom. Būtu bijis tik superīgi izbraukt jau 1dien un tā gar jūras malu nodzīvoties, jo laiks ir satriecošs. Bet tas tikai līdz ievu ziedēšanai.
Grūti uzrakstīt esošās emocijas. Esmu pārāk saviļņojusies. Prieks par šodienu.
Vienīgais darvas piliens - stāvot Ķemeros pie tilta, ūdenī iekrita viens no maniem mīļākajiem auskariem. Bet es biju vienīgā, kas par to skuma, jo visiem riebās mani auskari. :D
Rīt būs pamatīgi jāsaņemas un jāmācās
+ jāsakārto istaba
++ vajadzēs sakārtot šodienas (nu jau vakardienas) bildes.
Laikam jādodas gulēt, jo neko sakarīgu savā sajūsmas uzplūdā nevaru uzrakstīt.
P.S. Jelgavā ir pasaules lētākais sušī :D un Tukumā ir sasodīti pretīgi, pilsētā ir novērošanas kameras, kas nav pārsteigums, jo tur ir pilns ar čigāniem un visādiem citiem radījumiem, tur visu laiku notiek kāda nelaime, slepkavība utt.
P.P.S. Es negribu brīvdienu beigas!

* Logs ir vaļā un es baudu vēja maigos pieskārienus :) Tik jauki!
* Nesen atgriezos no šī gada pirmā riteņizbrauciena. Var just, ka kauli ierūsējuši :D Būs jābrauc biežāk.
* Šoreiz vīlos savā Madaras komplektā, jo putas dīvaini ož pēc kkāda naftalīna vai tā. Nebaudāmi!
* Tulpes jau sāk dzīt savus asniņus ārā! Nevaru sagaidīt! Bet pagaidām jāiztiek ar sniega pulksteņiem, kas izlīduši šur tur pļavā.
* Negribas, ka brīvlaika dienas tik ātri paiet :/ Un es nezinu vai spēšu atgriezties skolā :/ Sasodīti negribas!
* Abi ar Lācēnu pierakstījāmies pie zobārsta :) Jauki, bet žēl, ka tikai uz 5. maiju. Pirms dodos uz Prestonu (un tā būs! Tā jābūt!) gribu pārliecināties, ka nav neviena caurumiņa :)
* Veļas grozs ir gandrīz tukšs. Visu būšu izmazgājusi :)
AH!!! Tik jauki! Man patīk pavasaris! Šodien pat putnu dziesmas neriebās :)
Šodienas dziesma - nepiemērota pavasarim, taču kaut kā te visā iederas... Pie manas tējas skaistajā krūzē (tā patiesi ir šīs zemes skaistākā krūze!)...
* Par mājasdarbiem negribas domāt...
* Lieldienas būs laukos, kā jau ierasts, bet šogad Lācēns arī būs :) mmm
. . .

Izsmejot Ziedoni - mani mazie impulsi:
* Man nepatika Slaktiņa dievs. Ok, tas bija starp patika un nepatika.
* Beidzot tiku uz Rīgu :D un iztērēju visu naudu
* Pēdējās dienas bija drausmīgas - nespēju neko darīt - ne mācīties, ne ko citu.
* 3dien braucu uz lidostu pēc Lācēna (nekad tik tālu nebiju viena braukusi). Bija tik jauki viņu satikt, lai gan viņš bija atvilcis no Briseles kkadu Kozlovski no krievijas :D Saņēmu pasaulē skaistāko kārbu no Briseles pilnu ar šokolādes končām. mm...
* Brīvlaiks atkal ir bez brīva laika un tas tik ļoti kaitina.
* Kultūras vēsturē man ir sasodīta tēma, kuras ietvaros es esmu gide muzejā. Jaj.
* Nopirku jauno L'Officiel. Pagaidām izskatās interesanti. Tur ir par geju pašnāvnieku dizaineri - Makvīnu. Un daudz Latvijas jaunumu, kas pārsteidza.
* Lācēns atveda milzu Vogue - pilns bilžu.
* Lācēna  mamma mani sabiedēja, stāstot notikumus rajonā pēdēja laika (ap Pļavniekiem) - viens nodurts, cits nošauts bla bla. Cik tizli. Es nekad nesapratīšu kā var kādam atņemt dzīvību? Man tas liekas tik neaptverami. Cilvēks nedrīkst nogalināt citus dzīvniekus.
* * *
Off. Man apnika. Jāsāk atpūstie kamēr var.

 

Neko negribas darīt un tas ir slikti, jo ir kaudze visādu visnotaļ svarīgu darbu...
Lācēns šodien ir Briselē. Tik dīvaini, ka viņš nav blakus. Liekas, ka tikai aizbraucis uz Rīgu. Bet nekas! Es 3dien braukšu viņam pretī uz lidostu.
Pagaidām aktuālākās ir šīs divas lietas - slinkums un Lācēna prombūtne.
______________________________________________________
Bet ne par to es domāju...
Es domāju par to, cik savādi tas ir, ka tomēr esam kopā...
Iemesls kāpēc vispār sākām runāt, ir Mārtiņš Apmulsušais. Iemesls kāpēc satikāmies - Kafka (šis ir ļoti labs iemesls kā ar kādu satikties. Grāmata vienmēr palīdz. - Vari man,lūdzu, iedot [Dostojevski]? Man ļoti nepatīk bibliotēkas un tādu vairs nepārdod. Pie reizes varam aiziet uz kādu filmu... un tad jau viss atkarīgs no tevis :D [filmas vietā der jebkas - parks, izstāde blā blā]). Pirmā reize bija sasodīti jauka - kino, tēja un pastaiga (viss kopā bija apmēram 8 stundas un tas laikam bija 3.janvāris. [sasodīti pārsalu]), bet to bojāja viņa nenormālā bijusī (kas vēl joprojām ir nenormāla) ar bezjēdzīgu zvanīšanos, bet nu nekas. Un tad mēs neredzējāmies. Līdz hmm... tas bija ļoti sen (liekas, ka 2008.g. [13. bet par to es ļoti šaubos, sajūta, ka tā bija kaut kāda 2diena.] oktobris) satikāmies, lai es atdotu grāmatu, mēs iedzertu tēju no mana rūķu termosa un iekostu viņa pirktos šokolādes cepumus. Atceros kā parkā pagāja garām Grēviņš [laikam mans veiksmes nesējs :D] un tā dīvaini noskatījās uz mums. Kopš tās dienas sākās neticamais! Uz zemes nav piemērotāka cilvēka man. Es to zinu. Vēl es zinu, ka vienmēr būsim viens otram. Tā mĪlestība ir tāda savāda lieta. Patīkami savāda.
Hāh! Tik jauki :) un jauki ir katra mēneša 9. datumi.
Un tagad es varu turpināt gaidīt savu Lācēnu + pievērsties ekonomikai un citiem nederīgiem superpriekšmetiem!

Šovakar teātris, nākammēnes opera. Sasodīts, esmu tik kulturāla.
Labi, tas nav nekas salīdzinājumā ar pirmskrīzes aktivitātēm - katru nedēļu pa vienam vai diviem teātriem.
Šodien pieteicos universitātē un ļoti ceru, ka mēs abi tur tiksim. Vismaz tas ir izdarīts.
Priekšā vēl miljons darbu. Ziedonis. Eh! neko negribas taisīt, īpaši jau par viņu. Moš naktī.
Ārkārtīgi pelēka, drūma un garlaicīga dzīve. Bet varbūt pavasarī.
Rīt Lācēns dodas uz Briseli (labi, ka uz pavisam īsu laiku). Ceru, ka man būs laiks kaut ko viņam pagatavot, lai pārsteigtu, kad viņš atgriezīsies.
Bet nu laikam jāsāk posties vakaram, cik nu uz JRT vajag posties. heh.
P.S. Esmu pasaulē labākā dzejoļu sacerētāja angļu valodā :D
P.P.S. Vakar skatījāmies filmu/multeni (nezinu kā lai nosauc) par Fantastisko Lapsas kungu. Pirms skatījos neko nezināju un neko negaidīju. Skatīšanās laikā abiem ienāca prātā, ka misters Lapsa nenormāli atgādina Klūniju. Hā! Izrādījās, ka tas tiešām bija viņš. Man ļoti patika tā hmmm... lai kas tā būtu. Tik jauka. Piemērota skatīties mājas apstākļos divatā. + dziesmas. mmm... :) Sen nekas tik jauks nebija redzēts.

Šovakar gana izsmieti fanātiskie kristieši. Nu varēšu saldi gulēt.
Ak, Jēbus! 2Ls=2h mocību. Kalniņu Rēzija ir vienkārši kaut kas tik pretīgs, neprofesionāls utt. Visa filma bija kā teātra izrāde ar meksikāņu seriālu saturu. Latvijā nav kino filmu aktieru! Mums ir tikai teātra. Un tāpēc ir tik nožēlojami censties uzņemt baigās superfilmas. Mantojums bija tād mēsls, ka bail. Nu,ok, es uzzināju, kā senāk brūvēja alu (es to jau zināju), bet vai man nebija jāuzzina kas vairāk par Blaumani? Viss. Es gribu vienkārši aizmirst to filmu (ko man neļaus recenzijas rakstīšana literatūrai.).
Filma ir tāda pati izgāšanās kā Rīgas sargi. Un Rēzija dziedāja un tēloja jaunu meitu, un bija redzama pilnīgi kaila, un filma, un.. ellē!
.
Rīt atbrauks Lācēns! Sasodīti jauki :) Vakar gulēju viena un rādījās kaut kādi bezjēdzīgi murgi.
__
Skolas direktore smēķē un  vēl vairākas skolotājas. Vai nav jauki? It kā jau vienalga, bet man vārds skolotāja (nemaz nerunāsim par direktori) saistās ar kaut ko no kā ņemt piemēru, paraugu, mācīties. Nu jā. Valsts ģimnāzija ir īpaša skola. Ak, jā! Vēl man ir tāds kā priekšstats par to kā skolotājām būtu jāģērbjas.. Noteikti ne kkād sporta jakā, ja tu neesi sporta skolotāja. Ņemsim piemēru!
Esmu pārāk sašutusi un pārsmējusies par sektiešiem, ka kļūstu nesakarīga. Hilda, es beidzu! Atā!
P.S. Šodien izdarīti daudzi atklājumi un iemīlēta Let's Take a Trip Together no  Morphine.

Jau nedēļu vāzē stāv tulpes. Jau gandrīz trīs mēneši nodzīvoti 2010.gadā. Par ātru. Pat mani laiku apturošie auskari te neko nelīdz. (Jā, man ir tādi auskari.)
Rīt ir piespiedu gājiens uz Rūdolfa mantojumu par 2 latiem (ja nemaksā, būs nv latviešu valodā. Skaisti. Šī būs nopirktā atzīme.)
Tas bija viss, ko es gribēju teikt.
______
Laikam tas bija pagājušajā ziemā, kad, pastaigājoties, atradām melnu A3 skiču bloku. Domājām tajā pierakstīt visu, ko esam darījuši, lai pēc tam var gremdēties atmiņās, sēžot pie kamīna mūsu Jūrmalas mājā. Tagad tā lapas ir sačokurojušās no ūdens, ko Arnolds tam uzgāza. Manī ir par maz apņēmības, bet es ļoti gribētu šo ideju īstenot, kamēr vēl atceramies, kuras, kas, kā, ar ko...
______
Sniegu un snieg, un neapstāj.
Vakardiena tika pavadīta Jūrmalā. Gribējās jau sen pie jūras, tikai laks bija nejauks pa vidu. Ejot gar jūru, pārņēma patīkami jaukas sajūtas. Kafejnīca. Un pēc tam es atklāju, ka man patīk modes žurnāli (labi, to es zināju jau sen). Kādu laiku atpakaļ Stokmanā pamanīju to žurnālu, bet nebiju pievērsusi uzmanību, un tad vakar sagribējās kaut ko nopirkt. L'OFFICIEL - daudz bilžu un daudz labu bilžu. Es biju kā izslāpusi pēc tāda žurnāla. Nu man tas ir, bet nav laika lasīt. Hā.
______
Cik intelektuāli pavadītas minūtes.
Es beidzu.
P.S. Lasot Montblanc pildspalvas aprakstu to tiešām var izdarīt. Kad Lācēns strādās kādā milzu redakcijā un es būšu pasaules slavena (:D), es viņam tādu uzdāvināšu. Un sev arī.



P.P.S. Man, lūdzu, šo mēteli!