Jauki, izrādās, ka vakar bija Ziedoņa un visuma pirmizrāde. Laikam nekad nebiju bijusi uz pirmizrādi. Mēs jau brīnījāmies, ko tik daudz sabiedrībā zināmu cilvēku. Bet runājot par izrādi. Negribējās braukt, jo bija daudz visādu darbu utt. Bet! Pēc izrādes es nemaz nenožēloju, ka aizbraucu. Tikai ļoti šausmīgi kaitina tā publika. Viņi visu laiku smejas, pat vietās, kas nav smieklīgas. Es nezinu kāpēc tur tā iegājies, ka visās izrādēs lielākā daļa smejas. Smieklīgi, ka viņi nesaprot, ka, kad viņi smejas, režisors (Alvis Hermanis) smejas par viņiem. Labi, kad uz skatuves uzveda ēzeli (dzīvu un  īstu), es arī iesmējos. Ēzelis man asociējās ar Ausmu Kantāni, bet es vēl to pārdomāšu, kad izrādi skatīšos otrreiz. Vispār priekšā ir tik daudz kas labs - Traviata, Melnais piens, vēlreiz Ziedonis un visums. mmm... Nezinu kā Anglijā izdzīvošu bez Alvja Hermaņa... Pārsteidzoši, bet Nad bija izvēlējusies ļoti labas vietas. Es varētu runāt un runāt par šo izrādi. Sen nekas TĀDS nebija redzēts. Es domāju, ka daudzus, tāpat kā mani, sākumā atbaida šis nosaukums un iedoma, ka tas ir par Ziedoni. Žēl. Šī izrāde ir jāredz! Labi, ir šis tas par ziedoni, daudz kas, bet tas neriebjas kā literatūras stundās. ok, es zinu dažus, kas ģībst viņa dēl, bet nevajag, viņa dzeja nav nekas wow! nerunāsim nemaz par epifānijām.
Kukainīt kukainīt kukainīt. Iemācies sauli, kukainīt. kukainīt kukainīt. . .