Šodien mums bija zobārsts. Nezinu vai viņai vai mums bija neveiksmīga diena, bet visādi gadījās. Lācēns pārbiedēja zobārsti gandrīz paģībstot, bet man viņa ieurba lūpā. Jel! Kā to var izdarīt?! Viņa man gan skaidroja, ka es kkā noraustījos un tā sanāca, bet man tā neliekas. Tgd man ir divi mazi caurumiņi. Tas pat bija trakāk par divu pīršu izduršanu vienā reizē. Bet tomēr viņa ir pasaules labākā un jaukākā zobārste. Man vienalga vai viņa to dara naudas dēļ vai ne, galvenais, ka jauka un gādīga. Un labi, ka man tur jāatgriežas tikai rudenī.
Pēdējā laikā sanāk nopirkt drēbes bez mērīšanas, jo slinkums, bet tās arī izrādās labākās. Dīvaini. Bet tā nav ar visām. Pirmdienu pavadīju verot, pogājot, aizvelkot, atvelkot blā blā. Meklēju kleitu izlaidumam. Viena bija gandrīz ideāla. Pat krāsa bija pareizā, bet tomēr tikai gandrīz ideāla. Hāh! Bet Zarā bija jauka puķaina kleitiņa, kas tgd karājas manā skapī. Izdomāju, ka tā lieliski noderēs plānotajiem vakariem Vecrīgā vasarā un vēl šur tur. Lai valdzinātu Lācēnu un tā...
Viss! Sasodītās pēcsāpes mani piebeigs, es dodos gulēt.