| Acu un jūtu klapju aizsardzība. Tomēr jauki, ka tās krīt pamazām, gudra tomēr tā psihe. Ļoti pat iespējams, ka palēnām sāku jau iepriekš rēķināties un pārvaldīt, ne tikai nešokēties par viņu esamību. Mazāk zināšanu - mazāk atbildības. Aklos pasaule pasargā. Un tomēr, izrādās, pat bez-ilūzijās ir vieglums. Gan kvalitatīvi cits. Saprast var tikai to, kas ir pilnībā atzīts. Un/vai otrādi. |
Pārāk uzmanīgi klausoties runā... laikam jau tas pats. Vārdus vairs sajust nevari, tikai kaut ko šķieties ar tiem apsegtu redzam.
Nez kādēļ skumīgu. Aizgriešanās skumīgu.