Vārdi ir nelietīgi malduguņi, un lai kā es viņus mīlētu, es viņus neciešu, ja ir jāsaka saprotama un patiesība. Viņi fiksē deformēti, apaudzē asociācijām, nogalina to, kas nav sniedzies līdz verbalizējamai izpratnei. Subjekta līmenī un tālāk uztvērēja un tālāk atgriezensikās saites un tē tē. Jap, dod pavedienus, no kā vērpties uz priekšu un rada brīnišķigi interesantas dalītas realitātes. Vai pilnīgi nošķirtas un pārprotamas.
Bet tā pa visam īsti man savi vārdi patīk tikai bezatbildīgos emocionālos rakstītos vai runātos plaiksnījumos. Citu - kad intensīvi un spilgti un jūtīgi un patiesi. Dažreiz jau izsitas cauri. Vai vismaz uztveras kā cauri izsities.