Depo
Ar gandrīz nokritušu degunu, aukstuma sadurstītiem vaigu galiem un tekstu: "Vai kāds vēlas man nākt līdzi uz Depo?", vakar ap 22:00 iespēros Dzirnavu karalistē.
Tā kā Depo ir daudznozīmīgs vārds, guvu neatsaucību. To guvu arī tāpēc, ka skuķiem laikam āra bija par aukstu, jo iekšā arī ir tāda vampīru istabas vidējā temperatūra.
Linda bija iztēlojusies trolejbusa depo (domāju, kāpēc esmu atstājusi iespaidu, ka 22:00 man tur kaut ko vajag), Lūcijai prāta bija veikals, jo viņai prātā bieži ir veikali un laikam viņa ir cieši pārliecināta, ka Depo strādā pēc tā paša principa, kā veikals pretī mūsu mājai - 00:00 - 24:00.
Man padomā bija PND koncerts iekš Vaļņu ielas Depo.
Pasēdēju vēl kādu laiku ar lēdijām pie iedomu tējas tasēm, klausoties Lūcijas teātra iespaidus, aizsūtīju viņu sava vietā uz Gūstekni pilī, jo man ir foršāks darba laiks, nevis no 8:00. Viņa bija sajūsmā & par to man prieks & miera sajūta.
Tad vilku mugurā savus goda svārkus, septiņas šalles un Lindas pižiku pa virsu & izliekoties, ka ārā ir parasts ziemas vakars, tecēju uz Depo. Uz klubu, lai nerodas pārpratumi.
Tā kā šodien bija atkal jāiet uz darbu, nolēmu, ka vajag tomēr iegriezt sevi & pasauli par puspromili ātrāk.
Un bija pavisam nekaitīgs vakars, viegli trakojošs, kopā ar pankiem un solīdiem ļaudīm.
Kā arī satiku savu mīļo Lauru, sieviešu mīlestība ir skaista, toties vīriešu mīlestība - patiesa, par ko vēlāk pārliecinājos vērojot.
O, un kā mani izdancināja! Erts ir pasaulē labākais dejotājs, kas redzējuši A League of Their Own - nu, apmēram kā tajās ainās, kur Madonna dejoja. Kā arī, vissmalkākais, vissarežģītākais, visaltruistākais prāts, kādu esmu sastapusi līdz šim. Viss, klie nti nāk.