un šī nav vieta, kur sapņi piepildās.

hmm, kaut kā tā tas arī notiek. aizvien vairāk arī redzu šo, par ko raksti.

varbūt atbilde (nu tāda, nepavisam pilnīga atbilde, jo pilnībā jau ļaunums/grēks ŠEIT nezudīs) ir došanā, tā ka dod citiem, cik spēj, ar apziņu, ka par nepilnīgo Tevis darītajā Dievs parūpēsies.
jo daudz kas no tā ļaunuma un grēka ceļas no egoisma.

vakar lasīju filipiešiem vēstuli, kur Pāvils atgādina, lai priecājamies Dievā. un pēkšņi sapratu, ka esmu aizmirsusi, kā tas ir. agrāk tas šķita vienkāršāk. bet laikam jāsāk apzināti to darīt. pateikties