pieDZĪVOJUMS
šodien bija tik kruti! ah, es nemācēšu izstāstīt un tam nebūs nekādas nozīmes, bet es atcerēšos. man likās, ka katra šūna smaida un es pat nezinu, kur likties. tas ir tāds prieks no nekā , bet es zinu, ka tas ir tāpēc, ka Dievs ir tuvu. nepārprotami. acu prieks un ausu prieks un sajūtu prieks. nē, es nebiju koncertā un putni nedziedāja, es tikai gāju mājās. tāpat. man kādreiz tā bija ar skatiem, ka es eju un nevaru atraut acis no kaut kā šķietami parasta jo viss liekas tik dzīvs. un tad vienreiz bija ar skaņām, kas bija vēl tikpat kruti un šovakar viss kopā vai es pat nezinu kas. tāda sajūta, ka viss mans gars un miesa ir tik dzīva, ka dzīvībai nav vietas. tik forši! (:
paldies, paldies.

un mamma atkal prasa, ko es te savā nodabā smejos. ha! :)

 - - -
Madara, ja tu gadījumā šo lasi, tad es gribu teikt, ka žēl, ka tu neesi kaut kur apvāršņa robežās, jo man tik ļoti gribētos dalīties ar Tevi manā priekā. jo es zinu, ka tu saprastu. (: