4. oktobris 1:17
Čau.
Es esmu Milānā un man tagad ir arī kur dzīvot.
Es meklēju slikto un atrodu slikto, jo pasaulē ir pietiekami daudz sliktā, lai visiem pietiktu. Kaut gan tāpat būtu arī otrādi. Ar labo.
Man pietrūkst privātās telpas. Es runāju par daudz neko. Pārāk bieži uzvedos kā man riebjas. Un vislaik atrodoties kopā ar citām personām sevi ir grūtāk kontrolēt. Es jūtos kā izolācijā un man pietrūkst vietas arī sev.

Šodien mēs sēdējām virtuvē un Vinčenzo zīmēja kaut kādas gramatikas tabulas uz lapas, blakus stāvēja flomāsteri un man likās cik labi būtu tā sēdēt un zīmēt muļķības. Uz vienu sekundi tas bija tik pašsaprotami un tad atkal pievienojās realitāte. Ai, tā doma bija kā tāds svaigs gaiss. Dīvaini, bet tā kā kad es būtu aizmirsusi kā tas ir kad kaut kas liekas aizraujošs.



Šis ir 4. oktobra ieraksts 1:17
Un nevis tāpēc, ka viss vienmēr ir slikti, bet tāpēc, ka tad vairāk domājas.
Un tāpēc, ka man mājās nav interneta, cerams, izdomāsim, kā ieviest.