Tā lūk man iet
man ir astroloģiska vai kāda tur nesaderība ar printeriem. gribēju rakstīt datoriem, bet nē, tieši printeriem, un tas taa nenotiek pirmo reizi. lai izprinteetu manu satriecoši lielisko projektu, kurš man tik ļoti patīk un no kura es cenšos tik vaļā jau tieši 2 mēnešus. (lai nebūtu jālieto aizskaroši izteicieni un viņš to gadījuma pēc nesadzirdētu,) man vajadzēja kādas 5 stundas. Un tagad man, protams, kaarteejo reizi viss riebjas un es gribeetu darīt kaut ko skaistu. uzzīmēt komiksu. noskatīties filmu. sēdēt maijas mašīnā, klausīties radio skonto un braukt kaut kur. kādu neracionālu galamērķi. tas it kā uzlabo pašsajūtu, ja domā par visādām foršām lietām, ko varētu darīt. tomēr tas tērē tik dārgo laiku.

ha, nekā nebūs. vājprāta nedēļa turpinās.

diemžēl es vairs nevaru negulēt diennakti, tāpēc daru visuko pa nakti un guļu pa dienu. Ar atziņu, ka patiesībā tas viss ir diezgan sīkumība esmu iznīcinājusi kaut kādu motivējošo apzinīgumu.


Būtu labi uz to visu paskatīties no malas un sakārtot savu attieksmi. Droši vien attieksmi var sakārtot arī no iekšas bet es labāk nesākšu par to domāt. un nedomāšu arī par to, kāpēc nevajadzētu domāt, lai neizveidotos pretruna.

es nu gan esmu sakarīga.