Te ir jānodala vairāki slāņi. 19. gs. fabriku strādnieki nebija "kreisie" tādā nozīmē, kā šo vārdu saprot šodien. Proletariāta cīņa ar dabas elementiem, par izdzīvošanu un taisnīgāku samaksu, labākiem darba apstākļiem utt būtu pat saucama par visnotaļ "homērisku". Cita lieta ir gan 19. gs, gan 21.gs. kreisie utopistu intelektuāļi, kuri sakās "aizstāvam" vai "iestājoties" par darbaļaudīm, bet personīgi, politiski, idejiski pārstāv krasi sociāli "progresīvas"/revolucionāras idejas, kuras ir homēriskā pasaulskata un aizdomīgi bieži arī vidusmēra darbaļauža "sentimentu" antitēze.

Kreisi ievirzīta klasikas pētniecība - varbūt kaut kas klasiskā marksisma ziedu laikos (tātad ļoti sen) ir bijis interesants, bet tajā brīdī, kad humanitārs sholārs kāda sena mākslasdarba sakarā runā par "pārdefinēšanu", jebkurš šāds "pētījums" vai "ieskats" nonāk papīrturzā vai papīrsmalcinātājā, vai recycle bin.