nē, tas skan pēc ciestmes un likteņa sagrauztas mātes pelēkās, salāpītās drēbēs, kura žņaudza rokas un skatās, kā mirst viņas pēdējā govs, bērni grauž palodzes, un tas nekam nederīgais mērkaķis, kas saucas par vīrieti, kaut kur aiz kalna gavilē un dzer, nē, paldies, nekad vairs.