Fri, Dec. 20th, 2013, 02:49 pm

Austeru ēšana ir antiveģetārisma apoteoze, es tā teikšu.

Re, jau ar pirmo teikumu iebraucu auzās. Ko es jēdzu par austeru ēšanu? Tikpat, cik blondīne, kura sūdzējās mātei, ka nekad nepaliks stāvoklī, jo nespēj sevi piespiest norīt to draņķību. Nekad neesmu ēdis, un, ja tāds būs Žaklīša prāts, nekad arī neēdīšu, āmen.

Dzīvu dergļu rīšana ir līmenis, kurā negribu nonākt. Viena lieta ir patērēt miesu, kura jau pirms četrpadsmit gadiem ir nomušīta, sasaldēta, vadāta pa visādām noliktavām, aizmirsta bitumena noliktavā, atrasta, nomazgāta un tad pārdota man kā organiski audzēts latviešu cūks. Pavisam cita ir norīt dzīvu radību, kuras sakropļotais ķermenis pēc tam svaidās pa kuņģi kliegdams, o gād, vai mī, VAI MĪ!!, līdz apklust ar kinematogrāfisku gārdzienu.

Fri, Dec. 20th, 2013, 03:16 pm
[info]sirdna

lūk, ja austere būtu jau uzvārīta (vai cepta?) es varētu apsvērt domu par viņas patērēšanu.

Fri, Dec. 20th, 2013, 03:47 pm
[info]dooora

pie angļu krastiem ir sanācis baudīt kūpinātas austeres (eļļā), votas gan bij kaukas! rekomendēju.
citādi es pārdesmit gadus pret austerēšanu izturējos ar aizdomām un izdarīju virkni vāji pamatotu pieņēmumu par ļaudīm, kas tās patērē pārtikā (iesk. manu dzīvesbiedreni).
kopš tā laika pāris duči svaigo arī rītas, taču bez tām es mierīgi varētu pavadīt atlikušo dzīves sprīdīti. bet tās kūpinātās, tās gan lūdzu vēl, salavecīt!