Wed, Sep. 3rd, 2003, 05:06 pm
Līksmība

Parasti, kad man ir sūdīgs garīgais, es mēdzu stāstīt sev anekdotes. Personības škelšanās vai kā, bet man par tām jāsmejas.

Sevišķi interesanti ir vērot, kā pretīmnācējiem uz ielas pārkoksnējas fizionomijas, redzot tēvoci, kas savā nodabā ķiķina.

Arī šobrīd manu smadzeņu nepieaugusī daļa metas izklaidēt saskābušo virspersonību. Teiksim, šobrīd gribu par pēdējiem pirmsalgas santīmiem iepirkt daudz gardās kaņepju eļļas, sadzerties un paskatīties, kas būs..8)))

Wed, Sep. 3rd, 2003, 05:20 pm
[info]puce: varbūt labāk atkal absintu?

M?

Wed, Sep. 3rd, 2003, 05:29 pm
[info]sirdna: Re: varbūt labāk atkal absintu?

Eļļa ar absintu, tas būs kaut kas nepieredzēts...8)
Būs jāpieraksta izjūtas, lai mazbērniem ir ko pastāstīt.

Wed, Sep. 3rd, 2003, 06:56 pm
[info]shelly

Njā. Man savukārt ļoti patīk atstāstīt sev kādas izlasītas grāmatas vai sarunas fragmentu. Pa 5 reizēm. Kur citur es atrastu tik pacietīgu un atsaucīgu klausītāju?
Vienīgais, ir ļoti kauns, kad attopos, skatoties izbrīnītās acīs un meklējot vārdus atbildei uz jautājumu: "MĪĻĀ SIRDS, KAS AR TEVI NOTIEK?"

Thu, Sep. 4th, 2003, 10:52 am
[info]sirdna

Jā, jā, tieši tā. Kādreiz man topā bija "Bāskervilu suns", stāstīju un pats baidījos..8)