Tue, Mar. 23rd, 2010, 10:30 am

Parasti uz darbu neņemu līdzi sainīti ar pusdienām. Šorīt paņēmu un atcerējos, kāpēc es tā nedaru.

Kārbiņa sēž blakus un dzied saldi, kā Odiseja sirēna:"ĀĀĀpēēēēēēd māāāāni...Āpēēēēddd....mmmm....." Fe. Tas ir kā pohainam alkoholiķim nolikt pie šņukura kārdinošu pudeli un pateikt, ka dabūs to kaut kad, nezināmā nākotnē. Vai arī atmetošam pīpmanim nokraut uz galda cigas, sērkocīšus un pelnutrauku un pateikt, ka tas jau tev netraucē, lai stāv manta, tāpēc jau vairāk negribēsies, ka vot tā taisni pa rokai nolikts.

Nujā, es esmu rīma.

Tue, Mar. 23rd, 2010, 10:48 am
[info]sirdna

Redzi, te ir viltīgs moments. Es īsti nezinu, vai te eksistē ēdiena sildīšanas iekārtas un sekoju vietējo darbinieku paraugam - uzlieku pusdienkasti uz radiatoriem, sildīties. Tobiš, tepat vien stāv, viltīgā kārba.

Tue, Mar. 23rd, 2010, 10:51 am
[info]ld

nubet uzzini! - pie reizes pastaigaasies - iepaziisies ar koleegjiem no citiem kabinetiem...

Tue, Mar. 23rd, 2010, 04:31 pm
[info]biezpientaure

tā lūk arī rodas tādi ēdieni kā pūdētas siļķes un suši :)