Sestdien Latvijas Radio 2 koncerts ar sekojošām ballēm 3 personās. Pirmoreiz biju Arēnā Rīga, konstatēju, ka tur ir baisi stāva sēdēšana. Laukumu jau var redzēt dikti labi no tās trešā stāva galerijas, tomēr iekšējais mērkaķis kādu pusstundu spiedz un turas ar asti pie sēdekļa, bēdīgi studēdams nožēlojami zemās un tieviņās, un tik ļurkanās barjerītes, kuras ir vienīgās, kas attur viņu no maukšanās cilvēku pilnā bezdibenī. Nuja, viņi tur arī kaut ko dziedāja un pļāpāja pa vidu. Un vēl līgavu parāde (pa zāli izdefilē ap 30 meiteņu, pēc visa spriežot, gatavas altārim tepat uz vietas, smuki)
Pēc tam ir treji koncerti, no kuriem tiek izvēlēts pareizākais, tas kurš kantrī. Tur kaktā izpildījās bariņš, kuriem pa vidu mīdījās viens tusnis, tas biju es. Labi, patiesībā. Vari izkustēties graciozā harmonijā, pie tam skaities māksleniekiem pietuvināta persona ar visādiem izrietošiem bonusiem (var nomest drēbes uz beņķa, nevis meklēt brīvu garderobi). Tā bija labākā vakara daļa, ja.
Pēc koncerta jātiek mājās un tiek studēts biļešu kompūteris. Tas deklarē dažādus pēcapmaksas un priekšapmaksas tarifus, neiedziļinādamies līdz konkrētiem skaitļiem un beigās palūdz sešus latus, precīzu naudiņu, plīz. Aizeju līdz bankomātam un atpakaļ, šoreiz palūdz septiņus latus, plīz, pie tam papīra naudiņās, plīz, plīz. Beigās atlaida.
Tad vēl tā jezga ar pulksteņiem ar sekojošu pamošanos velns zina cikos, bet agri. Svētdiena paiet kaut kādā pusmiegā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}