shodien man gadiijaas biete ar velo. braucot uz mangaļsalu, sanāca bik nesakaidrības un aizminu uz vietējo pastu nopirkt Zelta Zivi. Kameer gaidiiju līdz tajā galā ieskaitīsies kredīts, minos pa da ne šoseju, da ne ielu +- normālā ātrumā bez rokām un mēģināju piezvanīt.
Te nu jāpiemin, ka šādā veidā esmu 1x nobraucu pacmit km, jo sāpēja mugura, bet šoreiz samisējās.
Ceļa malā bija nevis zālīte-uz-leju, bet "barģura" tipa maliņa. Priekšējais ritenis nevis atsitās, bet tajā ierakās un ar zvanošu mobīlo vienā rokā pāri ragiem uz asfalta tā, kā nekad vēl nebiju darījis.
Skats jau nu noteikti bija amizants, bet puisītis, kas nāca pretī nesmaidīja.
Sākumā likās, ka atkal būs kāda roka jāsaskrūvē, bet neskatoties uz to, ka man bija diezgan pilna mugurene, tādi štrunti vien ir. Plaukstā klasiskais V veida caurums un biki atsists elkonis.
Pēdējais laiks man vispār bijis tāds traumatisks. Uzskaitīšu, kas tad man tagad sāp: Plaukstā caurums, elkonis nobrāzts un sasists, pēdā no jūras caurums, dziļi noskrāpēts plecs no piejūras baļķu nešanas, skabargas paliekas pirkstā no laukos izgāztuves dedzināšanas, apdegusi mugura [bet nelobās], nu jau 1+ mēnesi sāpoša labās dūre [Zebra], sāpoša mugura [1.5 gadi bez apstājas].
Laikam pietiks. Nolemts sadziedēties.

Par spīti visam, jūtos labi

// Aaa un veel. Mangaļsalas autobusu galapunkts - Valdemāra/Tomsona iela - 35min. Cik km/h tas ir nezinu, jo eletronikas man uz velo nav. Bet ātrums ir 3/8 un ātrāk pamīt nevar. Jādomā par tjūningu, lai var mīt vēl dullāk.