seezhu pie datora un dzeru stipru, stipru un ruugtu, ruugtu [a mosh ar k?] kafiju.

paaris dienas atpakalj man uznaaca apskaidriiba, ka es nekad nesaspringu uz savu dziivi. nekad neskatiijos kas notiek, vienmeer izbraucu cauri.

Tagad man ir 20 gadi un nekas nav mainiijies, nekas nav noticis. Skola-- WDF?, nu kas ir apguuts?
NEKAS!

Ai, bļa, nav ko gruziities. Man ir jaasaved mana dziive kaartiibaa.
Journal ir atmests.