Nu, ir jau tā, ka parasti problēmas rodas no tā, ka mēs visus redzam kā lūzerus, bet savā spogulī nekad neielūkojamies...

Svētdien satiku vienu savu vecu draugu. un viņš man teica, ka piektdien šis visu dienu bijis nenormāli sagruzījies, viss apnicis un tā. Tad viņš apsēdies un sācis nopietni domāt par to, kas ir par problēmu, uz mirkli atslēdzoties no skolas, darba u.c. problēmām. Tad viņš ir nonācis pie secinājuma, ka viņš ir tik labs, bet visi pārējie šīs planētas iedzīvotāji - slikti. Tad, padomājis vēl dziļāk un iegruzījies vēl vairāk, viņš atskārsta, ka īstenībā viņš ir slikts, bet visi pārējie ir normāli. Tad viņš nosprieda "ā, nu tad jau viss kārtībā" un momentāli beidza gruzīties. Tā lūk.

Jo vairāk mēs paskatīsimies spogulī un atskārtīsim, kādi sūdi esam paši mēs, jo mazāk mēs tiesāsim citus par viņu sūdiem!