...vakar dzīvojos pie vecākiem un jau vēlā vakarpusē iestājas nepiepildītības sajūta.. kaut arī jau ir reāls nogurums (snwbrdng 'n' stff), pieņemta vakara vanna un varētu tā kā likties uz auss... bet nē! trakoti sagribas iedzert kādu mēriņu ko nebūt grādīgu... un tavu trakumu... bāriņā nav nevienas pašas atkorķētas pudeles... dmn... nepajokam sadusmojos... tad vēl izbeidzās cigaretes un sāka neizturami gribēties šokolādi (lieki piebilst ka es esmu pārāk slinks lai nakts vidū brauktu uz veikalu).. tad es miesiskās vajadzības centos aizmirst ..pievēršoties eksistenciālām pardomām ..kūpinot sasodīti dārgu cigāru un plēšot lapas no vecām grāmatām un metot tās krāsns liesmojošā mutē... pēc kādas stundas izdomāju ... [to ko izdomāju, laikam te nerakstīšu] .. vienvārdsakot ... dzīve ir viens ceļojums...

..the journey is more improtant than the end or the start..



...aa un jā... vienmēr un visur ņemat līdizi to bez kā nevarat dzīvot...