sirdsmežģis


Tagad klausos Kurt Elling, domājot par to vai viņa personīgā klātbūtne man ir nepieciešama, tieši šobrīd..
šādos agros rītos miegos samežģītam prātam un brokastīm viņš piedienas.. bet iepriekšējā vēlme aiziet uz koncertu ir kautkā pametusi mani..

pārāk mierīgi, labāk dajošš youngbloodbrassband!!! ;)


bet vakar, paldies LTV, rādīja F.Ozona "Under the Sand"..

kaut ar sākumā salikās garlaicīgi, bet tomēr pa visu filmu savācās tik daudz detaļu un beigās palika tāda interesanta sajūta..
Ozons tomēr māk cilvēka sajūtas un slēptākās domas simboliski atspoguļot īpaši izteiksmīgi..
mani īpaši aizskāra tas, kā viens cilvēks pierod pie otra .. kaut arī filmā pazudušais vīrs joprojām mājoja Marijai līdzās.. reizēm dzīvē notiek tā ka dzīvesbiedrs kļūst kā pašsaprotama vienmēr līdzās esoša būtne, pie kuras ir tik ļoti pierasts, ka jaunu kaislību meklēšana kļūst par pašsaprotamu mērķi..
bet vispār filma ir par to kā cilvēks tiek pāri milzīgam zaudējumam, un apzināti/neapzināti mēģina samierināties ar to..