tas neesmu es
..šorīt sanāca braukt uz Rīgu ar eļektričku.. nekas lasāms nebija līdzi un tā nu nekas cits neatlika kā vērot cilvēkus...
..vispār jau negribas viņu veidolus pat atminēties... piedodiet.. bet ja cilvēki no rīta izskatās tādi.. saguruši, bēdīgi, nesmaidīgi, neinteresanti un truli, tad kā viņi izskatītos vakara vilcienā..
..nu labi, daudziem varbūt nāca miegs no rīta.. bet šķiet tad tie apķēruši savas somiņas vismaz pievērtām ačtelēm snauduļoja.. bet pārējie bija īstas nelaimes čupiņas.. except bija viena smuka jauniete, kura cītīgi pārskatīja kautkādusnebūt lekciju konspektus... un ar bārdu noaudzis onkulis, kurš iejutās izlūkdienesta aģenta ādā ... un nepārtraukti skaļā balsī sazinājās ar 'centru'.. Gloria!.. Yes or rright!.. [ak bet aizmirsu ko vēl viņš tur lēja] ..un visu laiku pieskatīja konduktores pufaiku.. lai neviens negramstās ap to kāmēr cilvēks strādā... ;DDD ...īsts šovs un makten rēcīgi.. un piereizes sajutos varen dīvaini, smaidot un hihinot par šo .. kamēr pārējie neuzmirkli nepamainīja sejas izteiksmi-pat tie kas sēdēja viņam pavisam blakus..

ak un kāpēc man tas iekrita acīs...
jo tik bieži nesanāk braukt vilciena maršrutā Tukums->Rīga, biežāk gan Cēsis->Rīga un N.E.K.A.D. tik pelēkus un garlaicīgus ļautiņus neredzēsi pat agrākajā rīta stundā... tajj pusē laikam dzīvo pavisam savādāki cilvēki...