Kļūstu slima no tā, ka jādzīvo pastāvīgā caurvējā.. Jo apkārt ir cilvēki- vējš. Viņi ir tepat man līdzās,bet es nevaru viņus noķert. Viņi,iespējams, ir ar mani,bet es nekad viņus nevarēšu noķert...
Bet varbūt es mēģinu viņus notvert ar tauriņķeramo tīklu?
It kā kopīgi dalīts smaids- tu dod, es ņemu, un vēl- mūsu smiekli izraisa rezonansi, bet vienu brīdi tu vairs neskaties uz mani, bet kaut kur tālāk, un es vairs nevaru piezvanīt tev... Jo visu laiku no connection.no connection.
Bet bija taču.